Aborti un psihiskā veselība
- Linda Rubene
- Oct 20
- 4 min read
Updated: Oct 21
Aborts jeb grūtniecības pārtraukšana ir medicīniska procedūra, kas pasaulē tiek veikta miljoniem sieviešu ik gadu. Neskatoties uz tās izplatību, sabiedrībā joprojām valda daudzi mīti un priekšstati par iespējamo kaitīgo ietekmi uz sievietes psihisko veselību. Tomēr pēdējo divu desmitgažu laikā veikti plaši pētījumi liecina, ka aborts pats par sevi neizraisa psihiskus traucējumus un ka sievietes emocionālā pieredze pēc aborta ir ļoti individuāla.
Situācija Latvijā
Latvijā šobrīd ar jēdzienu aborts saprot grūtniecības pārtraukšanu pirms auglis ir spējīgs izdzīvot ārpus mātes organisma. Šo procedūru regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 'Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība'. Likums paredz divus galvenos abortu veidus:
Pēc sievietes vēlēšanās (legāls aborts) – to drīkst veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai (ieskaitot). Šajā gadījumā nav nepieciešams īpašs medicīnisks pamatojums, pirms procedūras sieviete saņem speciālista konsultāciju, kuras laikā ārsts sniedz informāciju par procedūras gaitu, iespējamiem riskiem un alternatīvām.
Medicīniskais aborts (terapeitiskais aborts) – to iespējams veikt līdz 24. grūtniecības nedēļai, ja ir medicīniskas indikācijas, piemēram:
nopietnas augļa attīstības patoloģijas, kas nav savienojamas ar dzīvību;
draudi sievietes dzīvībai vai veselībai;
grūtniecība, kas iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā (šajā gadījumā abortu iespējams veikt līdz 12 nevis 24. nedēļai).
Aborts Latvijā tiek veikts sertificēta ginekologa uzraudzībā un tikai medicīnas iestādēs, kur ir nodrošināta nepieciešamā aprūpe. Saskaņā ar likumu sievietei ir tiesības pieņemt lēmumu patstāvīgi, un jebkāds piespiedu vai manipulējošs spiediens no citas personas puses ir uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu.
Abortu skaits Latvijā katru gadu sarūk. Piemēram 2024. gadā Latvijā tika veikti 2 325 legālie aborti, salīdzinot ar 5 142 2014. gadā. Ar abortu statistiku Latvijā var iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Sociālā aizsardzība un veselība → Veselības stāvoklis un saslimstība → Mātes un bērna veselība (VSM090): Aborti pēc veida un reģioniem noteiktās vecuma grupās, 2010–2024”.
Emocionālās reakcijas un ilgtermiņa ietekme
Pēc aborta sievietes var piedzīvot dažādas emocijas no atvieglojuma līdz skumjām vai vainas izjūtai. Šīs reakcijas ir normālas un parasti mazinās dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Lielākajai daļai sieviešu psihiskā veselība atgriežas iepriekšējā līmenī, un ilgstoši traucējumi ir reti sastopami.
Tomēr, ja aborts notiek piespiedu, slepenības vai nosodījuma apstākļos, vai ja sievietei jau iepriekš ir bijusi depresija, trauksme vai trauma, emocionālas grūtības var būt izteiktākas un ilgstošākas. Šādās situācijās īpaši nozīmīgs ir pieejams atbalsts un empātiska aprūpe, kas palīdz mazināt iespējamo psiholoģisko ietekmi.
Pašnāvības risks un perinatālais periods
Pētījumi liecina, ka pašnāvība ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem perinatālajā periodā, kas ietver arī laiku pēc grūtniecības pārtraukuma.
Viens no zināmākajiem pētījumiem Somijā 1987.-1994. gadā veiktā populācijas balstītā gadījuma-kontroles analīze rādīja, ka sievietēm, kuras gada laikā pēc aborta bija mirušas pašnāvības dēļ, pašnāvības risks bija aptuveni trīs reizes augstāks nekā sievietēm, kurām bija dzīvi dzimuši bērni. Tomēr vēlākie ilgtermiņa kohortas pētījumi Dānijā, izmantojot valsts reģistru datus, parādīja, ka pašnāvības un paškaitējuma risks bija līdzīgs pirms un pēc pirmā aborta. Tas nozīmē, ka pastiprināts risks drīzāk atspoguļo iepriekšēju psihisku traucējumu klātbūtni, nevis abortu kā cēloni.
Sociālie un strukturālie faktori
Lai gan aborts medicīniski nav psihiskās veselības riska faktors, sociālais konteksts spēlē būtisku lomu. Sievietes, kuras piedzīvo sabiedrības nosodījumu, stigmu vai juridiskus ierobežojumus, var izjust lielāku emocionālu spriedzi. Tāpat augstāks psihiskās veselības problēmu risks ir tām, kurām ir ierobežota pieeja veselības aprūpei, vardarbīgas attiecības vai sociālekonomiskas grūtības.
Savukārt sievietes, kurām ir iespēja veikt abortu drošā, legālā un atbalstošā vidē, daudz biežāk izjūt atvieglojumu un retāk cieš no ilgtermiņa emocionālām sekām. Šo atšķirību spilgti atklāja ASV veiktais Turnaway pētījums, kurā sievietes, kurām tika atteikts aborts, uzrādīja augstāku trauksmes un stresa līmeni, sliktāku fizisko veselību un lielāku nabadzības risku nekā tās, kuras abortu saņēma.
Psiholoģiskā aprūpe un atbalsts
Grūtniecības pārtraukšana vienmēr jāveic ar cieņu un empātiju, nodrošinot sievietei iespēju runāt par savām emocijām un saņemt atbalstu, ja tas nepieciešams. Sievietēm, kuras zaudē bērnu jebkādā veidā, pēc aborta, spontānā aborta, priekšlaicīgas dzemdības vai jaundzimušā nāves, vajadzētu būt iespējai saņemt psiholoģisku un sociālu palīdzību.
Veselības aprūpes speciālistiem ir jābūt apmācītiem atpazīt emocionālu distresu un nodrošināt atbilstošu nosūtījumu uz psiholoģisko konsultēšanu vai terapiju, ja nepieciešams.
Droša reproduktīvās veselības aprūpe
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG), Karaliskās Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (RCOG, Apvienotā Karaliste) un Starptautiskās Ginekoloģijas un dzemdniecības federācijas (FIGO) nostāju, pieeja drošam un legālam abortam ir būtiska reproduktīvās veselības aprūpes sastāvdaļa. Ja aborts tiek veikts atbilstoši medicīnas standartiem, tā ir droša procedūra, kuras komplikāciju risks ir pat zemāks nekā dzemdībās. Savukārt ierobežota vai aizliegta pieeja legālam abortam veicina nedrošu abortu skaita pieaugumu, kas ir viens no nozīmīgākajiem māšu saslimstības un mirstības cēloņiem pasaulē. PVO aplēses liecina, ka nedroši aborti izraisa aptuveni 4,7–13,2% no visiem mātes nāves gadījumiem globālā mērogā.
Noslēgumā
Kopumā zinātniskie pierādījumi skaidri norāda: aborts pats par sevi nerada psihiskus traucējumus. Sievietes emocionālā reakcija ir atkarīga no individuāliem, sociāliem un kultūras faktoriem, un lielākoties šīs emocijas ar laiku mazinās. Taču psihiskās veselības riska faktori kā depresija, trauma, stigmatizācija un vardarbība var pastiprināt emocionālo ietekmi, tādēļ droša, empātiska un profesionāla aprūpe ir būtiska sievietes labbūtībai.
Atsauces
O'Connor, E. et al. (2025). Reproductive Psychiatry: Integrating Mental and Reproductive Health Across the Lifespan. World Psychiatry, 24(2), 189–210.
Gissler, M., Hemminki, E., & Lönnqvist, J. (1996). Suicides after pregnancy in Finland, 1987–94: Register linkage study. BMJ, 313(7070), 1431–1434. https://doi.org/10.1136/bmj.313.7070.1431
Munk-Olsen, T., Laursen, T. M., Pedersen, C. B., Lidegaard, Ø., & Mortensen, P. B. (2011). Induced first-trimester abortion and risk of mental disorder. New England Journal of Medicine, 364(4), 332–339. https://doi.org/10.1056/NEJMoa0905882
Biggs, M. A., Upadhyay, U. D., & McCulloch, C. E. (2017). Women’s mental health and well-being 5 years after receiving or being denied an abortion: A prospective, longitudinal cohort study. JAMA Psychiatry, 74(2), 169–178. https://doi.org/10.1001/jamapsychiatry.2016.3478
https://www.who.int/activities/addressing-unsafe-abortion-through-a-health-systems-approach
Abortu statistika Latvijā - https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VS__VSM/VSM090
Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.
