Pēcdzemdību depresija Latvijā: ko rāda līdz šim visaptverošākais pētījums?
- Linda Rubene
- 3 days ago
- 3 min read
Pēcdzemdību periods ir viens no būtiskākajiem pārejas posmiem sievietes dzīvē – gan fizioloģiski, gan psiholoģiski. Tomēr sievietes emocionālā veselība pēc dzemdībām joprojām bieži paliek ārpus sistemātiskas veselības aprūpes fokusa. Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras un Rīgas Dzemdību nama sadarbībā īstenotais pētījumu projekts ir līdz šim visaptverošākais darbs Latvijā par pēcdzemdību depresijas izplatību, riska faktoriem un aprūpes uzlabošanas iespējām.
Projekts apvienoja vairākas savstarpēji saistītas daļas: epidemioloģisku izpēti klīniskajā vidē, skrīninga instrumentu pielāgošanu Latvijas populācijai un sieviešu viedokļa analīzi par iespējamu aprūpes modeli pēc pozitīva skrīninga rezultāta. Jaunākā zinātniskā publikācija, kas 2026. gadā publicēta Journal of Clinical Medicine, atspoguļo vienu no projekta centrālajām daļām – pēcdzemdību depresijas simptomu izplatību un ar tiem saistītos faktorus sievietēm ambulatorās pēcdzemdību aprūpes laikā.
Cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā?
Klīniskajā pētījumā tika izmantots divpakāpju skrīnings: sākotnēji Pacienta veselības aptauja 9 (PHQ-9) kā jutīgs instruments depresijas simptomu noteikšanai, kam sekoja Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (EPDS) kā specifiskāks rīks pēcdzemdību periodam. Šādā veidā tika konstatēts, ka klīniski nozīmīgu pēcdzemdību depresijas simptomu izplatība sievietēm, kuras skrīnētas ar PHQ-9, ir 11,4 %. Šis rādītājs ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu klīniskajiem un ambulatorajiem pētījumiem, ja tiek izmantota līdzīga metodoloģija.
Vienlaikus projekta ietvaros, analizējot skrīninga ieviešanu ikdienas klīniskajā praksē, tika konstatēts, ka aptuveni 18 % sieviešu 4–6 nedēļas pēc dzemdībām uzrāda depresijas simptomus. Šis rezultāts uzsver, ka emocionālais distresis pēcdzemdību periodā ir bieži sastopams un klīniski nozīmīgs, pat ja ne visām sievietēm simptomi sasniedz depresijas diagnostisko slieksni.
Svarīgi uzsvērt, ka šie skaitļi neatspoguļo pretrunīgus rezultātus, bet gan ilustrē pēcdzemdību depresijas spektru – no vieglākiem simptomiem līdz klīniski nozīmīgai depresijai.
Ar pēcdzemdību depresiju saistītie faktori
Izmantojot daudzfaktoru statistisko analīzi, pētījumā tika identificēti neatkarīgi riska un aizsargfaktori, kas saglabājās arī pēc citu mainīgo kontroles.
Spēcīgākie neatkarīgie riska faktori:
Komorbīdi psihiski traucējumi, kas būtiski palielināja depresijas simptomu iespējamību pēcdzemdību periodā.
Ķeizargrieziens, kas bija saistīts ar augstāku depresijas simptomu risku arī pēc citu klīnisko un psihosociālo faktoru izvērtēšanas.
Aizsargfaktors:
Pirmās dzemdības (primiparitāte) pētījumā bija saistīta ar zemāku depresijas simptomu risku. Šis atradums atšķiras no daļas starptautisko pētījumu un norāda uz iespējamu veselības aprūpes organizācijas, uzraudzības intensitātes un sociālā atbalsta īpatnību nozīmi Latvijā.
Papildus tam projekta plašākajā analīzē tika identificēti vairāki faktori, kas klīniskajā praksē bieži ir saistīti ar paaugstinātu emocionālo distresu:
izteikts stress grūtniecības laikā,
miega traucējumi pēc dzemdībām,
emocionāla un praktiska atbalsta trūkums no partnera vai tuviniekiem,
neapmierinātība ar dzemdību un pēcdzemdību aprūpi,
zems jaundzimušā dzimšanas svars.
Ne visi šie faktori saglabājās gala statistiskajā modelī, tomēr tie ir klīniski nozīmīgi un saskan gan ar sieviešu subjektīvo pieredzi, gan ar starptautiskajā literatūrā aprakstīto.
Sociodemogrāfiskie faktori – mazāk nozīmīgi, nekā bieži tiek pieņemts
Būtisks pētījuma secinājums ir tas, ka tādi sociodemogrāfiskie rādītāji kā vecums, izglītība, nodarbinātība un ienākumu līmenis nebija neatkarīgi saistīti ar pēcdzemdību depresijas simptomiem klīniskajā izlasē. Tas nozīmē, ka pēcdzemdību depresija var skart sievietes neatkarīgi no sociālā statusa, un skrīnings nedrīkst balstīties tikai uz “tipiska riska profila” pieņēmumiem.
Skrīninga instrumentu pielāgošana Latvijas populācijai
Viens no nozīmīgākajiem projekta praktiskajiem ieguvumiem ir pēcdzemdību depresijas skrīninga instrumentu validācija Latvijā. Projekta ietvaros tika noteiktas šādas robežvērtības:
EPDS ≥11,
PHQ-9 ≥8 nopietnu depresijas simptomu identificēšanai pēcdzemdību periodā.
Līdz šim Latvijā nebija pēcdzemdību periodam specifiski šādā veidā validētu skrīninga instrumentu, un šis darbs rada pamatu vienotākai, drošākai un klīniski pamatotai skrīninga praksei.
Skrīnings nav pietiekams bez aprūpes nepārtrauktības
Projekta laikā tika konstatēts būtisks izaicinājums – ievērojama daļa sieviešu ar depresijas vai trauksmes simptomiem nenonāk līdz padziļinātai izvērtēšanai vai ārstēšanai. Tas uzsver, ka skrīninga ieviešana pati par sevi nav pietiekama. Tāpēc projekta ietvaros tika analizēts arī sieviešu viedoklis par multidisciplināru aprūpes modeli, kurā sadarbojas ģimenes ārsti, ginekologi, vecmātes un psihiatri. Sievietes šo pieeju kopumā vērtēja pozitīvi un īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra, saprotama palīdzības ceļa pēc pozitīva skrīninga rezultāta.
Kopējie secinājumi
Apvienojot zinātniskās publikācijas un visa projekta rezultātus, var secināt, ka pēcdzemdību depresija Latvijā ir klīniski nozīmīga un daudzdimensionāla problēma. Tās atpazīšanai un ārstēšanai nepieciešama kontekstam pielāgota pieeja, kas ietver gan validētu skrīningu, gan nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību. Šis pētījums kalpo kā būtisks sākumpunkts sistemātiskākas pēcdzemdību psihiskās veselības aprūpes attīstībai Latvijā.
Kur Latvijā iespējams saņemt palīdzību?
Pirmais kontaktpunkts
Ģimenes ārsts
Psihiatra palīdzība (100 % valsts apmaksāta)
Nacionālais psihiskās veselības centrs
Pārdaugava – Viļa Plūdoņa iela 1
Sarkandaugava – Tvaika iela 2
Jugla – Veldres iela 1a
Vienotais pieraksts: 68617500 (darba dienās 8.00–18.00)
Digitālā palīdzības anketa: palidziba.npvc.lv
E-pasts: info@npvc.lv
Citu valsts apmaksātu psihiatru saraksts: vmnvd.gov.lv/psihiska-veseliba
Psihologa vai psihoterapeita palīdzība
10 valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu
Pieraksts: rindapiearsta.lv
Rehabilitācijas pakalpojumi
Valsts apmaksāta ārstēšana dienas stacionārā (Rīgā, Strenčos, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā)
Nosūtījumu izsniedz ģimenes ārsts vai valsts apmaksāts psihiatrs
Krīzes situācijās
Krīzes tālrunis: 116123
Neatliekamā palīdzība: 113
Avoti:
Lazareva, M., Renemane, L., Cipare, S., Rubene-Kesele, L., Vinogradova, V. V., Kise, L., Byatt, N., & Rancans, E. (2026). Mapping postpartum depression in Latvia: Prevalence and associated factors among women receiving outpatient care. Journal of Clinical Medicine, 15(3), 946. https://doi.org/10.3390/jcm15030946
