Pēcdzemdību depresijas skrīnings Latvijā: ko rāda mūsu jaunākais pētījums?

Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras un Rīgas Dzemdību nama sadarbībā īstenotais pētījumu projekts ir līdz šim visaptverošākais darbs Latvijā par pēcdzemdību depresijas izplatību, riska faktoriem un aprūpes uzlabošanas iespējām.

Projekts apvienoja vairākas savstarpēji saistītas daļas: epidemioloģisku izpēti klīniskajā vidē, skrīninga instrumentu pielāgošanu Latvijas populācijai un sieviešu viedokļa analīzi par iespējamu aprūpes modeli pēc pozitīva skrīninga rezultāta. Jaunākā zinātniskā publikācija, kas 2026. gada aprīlī publicēta zinātniskā žurnāla Medicina psihiatrijas sadaļā, atspoguļo vienu no projekta centrālajām daļām – skrīninga instrumenta pielāgošanu Latvijas populācijai.

Pēcdzemdību depresija ir biežāka, nekā nereti tiek pieņemts, un tā var būtiski ietekmēt gan mātes, gan bērna veselību. Neskatoties uz to, šī problēma joprojām bieži paliek neatpazīta vai novēloti diagnosticēta. Jauns pētījums sniedz būtisku ieguldījumu šajā jomā, izvērtējot pēcdzemdību depresijas skrīninga instrumenta piemērotību Latvijas populācijā.

Pētījuma centrā bija plaši izmantota skrīninga skala (Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala jeb EPDS), kas paredzēta depresijas simptomu noteikšanai pēcdzemdību periodā. Šādi instrumenti ir īpaši svarīgi, jo tie ļauj savlaicīgi identificēt sievietes, kurām nepieciešams padziļināts izvērtējums vai palīdzība. Agrīna atpazīšana nozīmē arī iespēju ātrāk uzsākt atbalstu un ārstēšanu.

Rezultāti parādīja, ka izmantotajai skalai ir laba psihometriskā kvalitāte Latvijas apstākļos. Tas nozīmē, ka instruments ir uzticams un konsekvents – tas spēj salīdzinoši precīzi noteikt depresijas simptomus dažādām sievietēm pēcdzemdību periodā. Tāpat tika konstatēts, ka skalai ir laba jutība un specifiskums. Vienkāršoti sakot, tas nozīmē, ka instruments spēj pietiekami labi “noķert” sievietes ar depresijas simptomiem, vienlaikus samazinot kļūdaini pozitīvu rezultātu skaitu.

Svarīgs aspekts šāda veida pētījumos ir optimālā robežpunkta (angļu valodā cut-off) noteikšana. Tas ir punktu skaits skalā, virs kura rezultāts tiek uzskatīts par klīniski nozīmīgu. Pētījumā tika identificēts piemērots robežpunkts Latvijas populācijai (EPDS ≥11), kas līdzsvaro risku nepamanīt depresiju ar risku pārvērtēt simptomus. Šāds precizējums ir būtisks praktiskajā darbā, jo dažādās valstīs un populācijās optimālie robežpunkti var atšķirties.

Pētījums arī netieši izgaismo plašāku problēmu – perinatālās mentālās veselības aprūpes nepietiekamu integrāciju veselības sistēmā. Lai gan skrīninga rīks var būt efektīvs, tas pats par sevi nerisina problēmu, ja nav pieejams turpmākais atbalsts. Skrīnings ir tikai pirmais solis. Tam jāseko skaidrai rīcības stratēģijai, tai skaitā pieejamai psiholoģiskai un psihiatriskai palīdzībai.

No klīniskā skatpunkta šie rezultāti ir nozīmīgi. Tie apstiprina, ka Latvijā var droši izmantot standartizētus skrīninga instrumentus pēcdzemdību depresijas agrīnai atklāšanai. Tas ir īpaši svarīgi ģimenes ārstiem, ginekologiem, vecmātēm un citiem speciālistiem, kuri ir pirmais kontakts ar jaunajām māmiņām. Vienlaikus jāuzsver, ka skrīnings nav diagnoze. Pozitīvs rezultāts nozīmē nepieciešamību pēc padziļināta izvērtējuma, nevis automātisku diagnozes noteikšanu. Tomēr tas ir būtisks instruments, kas palīdz nepalaist garām sievietes, kurām nepieciešama palīdzība.

Kopumā pētījums sniedz svarīgu pamatu turpmākai perinatālās mentālās veselības aprūpes attīstībai Latvijā. Tas apliecina, ka ar atbilstošiem rīkiem un sistemātisku pieeju ir iespējams uzlabot agrīnu depresijas atpazīšanu un līdz ar to arī ārstēšanas rezultātus.

Atsauce:

Lazareva, M., Renemane, L., Vinogradova, V. V., Cipare, S., Rubene-Kesele, L., Kise, L., Byatt, N., & Rancans, E. (2026). Postpartum depression screening in Latvia: Validation and optimal cut-off of the Edinburgh Postnatal Depression Scale. Medicina, 62(4), 668. https://doi.org/10.3390/medicina62040668