D vitamīns un psihiskā veselība
- Linda Rubene
- Oct 19, 2023
- 4 min read
Laikmetā, ko raksturo pieaugošās bažas par psihisko veselību, uztura lomai mūsu emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa veidošanā pievēršam arvien lielāku uzmanību. Starp dažādām būtiskām uzturvielām D vitamīns ir kļuvis par vienu no galvenajiem spēlētājiem sarežģītajā dejā starp mūsu fizisko un garīgo veselību. Šajā rakstā ir aplūkota dziļā saikne starp D vitamīna līmeni un garīgo labsajūtu, atklājot šīs bieži minētās uzturvielas kritisko ietekmi uz garīgo veselību.
D vitamīns ir hormons, kas atzīts par neiroprotektīvu faktoru, kam ir nozīme smadzeņu attīstībā. D vitamīns veicina neironu attīstību, un tam ir virkne iedarbību, piemēram, tas veicina šūnu augšanu un diferenciāciju, regulē neirotransmisiju, imūnmodulāciju, kā arī ir ar antioksidantu un pretiekaisuma iedarbību. D vitamīna deficīts ir saistīts ar dažādiem garīgiem traucējumiem, tostarp garastāvokļa traucējumiem, psihotiskiem traucējumiem, autismu un kognitīvo funkciju pasliktināšanos.
D vitamīns pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai. Tā galvenās funkcijas ir veicināt kalcija un fosfāta uzsūkšanos zarnās un regulēt kaulu mineralizāciju. Divas galvenās D vitamīna formas ir: D3 vitamīns jeb holekalciferols, kas veidojas ādā pēc saules gaismas iedarbības, un D2 vitamīns jeb ergokalciferols, kas atrodams pārtikā un ko sintētiski ražo ergosterola (sēnēs sastopama steroīda) UV starojuma rezultātā. D vitamīnu var uzņemt ar pārtikas produktiem – taukainas zivis (piemēram, lasis, sardīnes, makrele), sarkanā gaļa, olu dzeltenumi, aknas.
Precīzi bioloģiskie mehānismi, kas saista D vitamīnu un depresiju, nav pilnībā izprasti. Tomēr iespējamie ceļi ietver intracelulāro un ekstracelulāro kalcija homeostāzes disbalansu un iespējamu līdz ar to arī disbalansu starp glutamātu, ierosinošu neirotransmiteru un GABA, inhibējošu neirotransmiteri. Tas savukārt ietekmē šūnu signālu pārraidi. D vitamīnam var būt potenciāla loma šīs kalcija un neirotransmiteru disbalansa atjaunošanā, regulējot intracelulāro kalcija krājumus un šūnu signālu pārraidi un labvēlīgi ietekmējot depresijas simptomus. Pētījumi ir atklājuši D vitamīna iespējamo neirotrofisko un imūnmodulējošo lomu, liekot daudziem pētniekiem to apzīmēt kā neirosteroīdu hormonu. Preklīniskie pētījumi ir parādījuši, ka D vitamīna ievadīšana modulē iekaisuma citokīnu līmeni vairāku veidu dzīvnieku modeļos, piemēram, pie multiplās sklerozes, neirodeģeneratīva stāvoklis ar iekaisuma komponentu. Tas ir svarīgi, jo pierādījumi liecina, ka depresija arī ir stāvoklis ar paaugstinātu sistēmiskā iekaisuma līmeni. Palielināta reģionam specifiska D vitamīna receptoru ekspresija ir novērota smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar depresijas patofizioloģiju. Turklāt D vitamīns modulē hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi, kas regulē monoamīna neirotransmiteru epinefrīna, norepinefrīna un dopamīna veidošanos virsnieru garozā, kā arī aizsargā pret dopamīna un serotonīna izsīkumu.
Nepietiekams vitamīna D daudzums visām vecuma grupām negatīvi ietekmē imūnsistēmu, tā kļūst vājāka. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nogurums un nomākts garastāvoklis, īpaši bieži tas novērojams pavasarī, kad pēc garās ziemas visas rezerves ir izsmeltas. Pieaugušajiem (sevišķi pēc 50 gadiem) var attīstīties osteomalācija un osteoporoze – kaulu masa samazinās, kauli kļūst trausli un palielinās kaulu lūzumu risks. Grūtniecēm palielinās risks, ka jaundzimušajam mazulim var attīstīties rahīts.
Samazināta D vitamīna psihiskās izpausmes:
Garastāvokļa traucējumi: Cilvēkiem ar D vitamīna deficītu var rasties garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība un depresijas simptomi. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu garastāvokļa traucējumu risku, tostarp sezonālu afektīvu traucējumu un nesezonālu depresiju.
Kognitīvi traucējumi: D vitamīnam ir nozīme kognitīvajā funkcijā un tas var ietekmēt atmiņu un koncentrēšanos. Dažiem indivīdiem ar trūkumiem var rasties grūtības skaidri domāt, apstrādāt informāciju un pieņemt lēmumus.
Nogurums: hronisks nogurums ir izplatīts D vitamīna deficīta simptoms. Tas var veicināt garīgās vājuma sajūtu un samazinātu motivāciju.
Trauksme: Lai gan saistība starp D vitamīna deficītu un trauksmi nav pilnībā izprotama, ir daži pierādījumi, kas liecina, ka zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar pastiprinātiem trauksmes simptomiem.
Miega traucējumi: D vitamīna deficīts ir saistīts ar miega traucējumiem, piemēram, bezmiegu. Slikts miegs var izraisīt garīgu un emocionālu diskomfortu.
D vitamīna līmeņa asinīs novērtējums:
Sagaidāmie labvēlīgie efekti, ja tiek sasniegts D-vitamīna līmenis vismaz:
10 ng/ml - var nodrošināt tikai kaut nedaudz pietiekamu kaulu mineralizāciju un pasargāt bērnus no rahīta, bet pieaugušos no osteomalācijas jeb kaulu mīkstināšanās.
20 ng/ml - var novērot tā labvēlīgos efektus uz līdzsvaru, uzlabojas muskuļu spēks, un tādējādi samazinās kritienu risks. Šāds D3 vitamīna līmenis noteikti būtu jāsasniedz visiem gados vecākiem pacientiem.
30 ng/ml - var pasargāt sevi no osteoporozes, trausliem kauliem un to lūzumiem. Pacientiem ar vismaz šādu vai augstāku D vitamīna līmeni samazinās dažādu vīrusu infekciju risks!
40 ng/ml - Nedaudz samazinās mirstības risks kardiovaskulāro slimību rezultātā! Ar šādu D vitamīna līmeni tiek nodrošināta aizsardzība pret dažām onkoloģiskām slimībām.
50 ng/ml - D vitamīna piesaistes vietas jeb receptori ir atklāti uz faktiski visām imunitātes šūnām. Pierādīts, ka samazinās arī autoimūno slimību risks (piemēram, multiplās sklerozes) un šīs saslimšanas norit vieglāk, ja D vitamīna līmenis ir 50 ng/ml un vairāk.
Ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu, nav jāgaida līdz parādīsies kādi veselības traucējumi, bet vēlams savlaicīgi parūpēties par savu D vitamīna līmeni. Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt laboratorisku analīzi – noteikt šī vitamīna līmeni asinīs. Lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, tas jālieto papildus atbilstoši iegūtajiem analīžu rezultātiem, vecumam un ķermeņa svaram. D vitamīna devas norāda starptautiskajās vienībās jeb SV. Dažreiz tas tiek izteikts arī mikrogramos, šajā gadījumā nepieciešams norādīto skaitli dalīt ar 0,025 (piemēram, 12,5 mikrogrami D vitamīna ir 500 SV). Jo sliktāks ir D vitamīna rādītājs analīzēs un jo lielāks ir pacientu ķermeņa svars, D vitamīna deva būs lielāka, un optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Ja nav laika vai iespēju noteikt sev D-vitamīna līmeni, nepieciešams izvēlēties savu un ģimenes locekļu profilaktisko D vitamīna devu pašiem. Pieļaujamās diennakts devas, kas ir pilnīgi drošas profilaktiskai lietošanai ilgstošā laika periodā:
zīdaiņi - 1000 SV jeb 25 µg dienā,
bērni no viena līdz 10 gadiem - 2000 SV jeb 50 µg dienā,
no 11 līdz 17 gadiem, pieaugušie, tajā skaitā grūtnieces - 4000 SV jeb 100 µg dienā.
Noslēgumā jāsaka, ka jādomā par svarīgo saikni starp D vitamīnu un garīgo veselību, uzsverot šīs vienkāršās, taču būtiskās uzturvielas lielo ietekmi uz mūsu labklājību. Tā kā mēs cenšamies panākt veselīgāku prātu un laimīgāku dzīvi, ir skaidrs, ka uzmanības pievēršana mūsu D vitamīna uzņemšanai ir vērtīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu. Aptverot saules gaismas uzturvielu un izdarot apzinātu izvēli par savu uzturu un dzīvesveidu, mēs varam bruģēt ceļu gaišākai, psihiski noturīgākai nākotnei. Tātad, dodamies ceļā uz laimīgāku un veselīgāku garastāvokli, gozēsimies saulē gan metaforiski, gan tiešā nozīmē.
Avoti:
