Depresijas izraisītie riski grūtniecības un pēcdzemdību periodā

Perinatālā depresija (smagi depresīvi traucējumi, kas sākas grūtniecības laikā vai gada laikā pēc dzemdībām) ir biežs, taču joprojām nepietiekami atpazīts stāvoklis, kas būtiski ietekmē mātes, bērna un ģimenes labklājību. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 1 no 7 sievietēm cieš no perinatālās depresijas, to arvien vairāk atzīst par nopietnu sabiedrības veselības problēmu (ACOG, 2023; CANMAT, 2024). Tā tiek uzskatīta par vienu no biežākajām dzemdniecības komplikācijām. Neārstēta depresija ne tikai izraisa ciešanas un pazemina dzīves kvalitāti, bet ir saistīta ar nopietniem somatiskiem, psihiskiem un attīstības riskiem mātei un bērnam. Neārstēti depresīvi traucējumi mātēm tiek saistīti ar tādiem negatīviem riskiem kā suicidalitāti, palielinātu alkohola un narkotisko vielu lietošanu. Mātes depresija negatīvi ietekmē arī dzemdību un jaundzimušā iznākumus – tā ir saistīta ar priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu bērna dzimšanas svaru un intrauterīnu augšanas aizturi. Depresīvi traucējumi mātei pasliktina saiknes veidošanos starp jauno māmiņu un bērnu, var negatīvi ietekmēt bērna aprūpi kā arī turpmāko augšanu un attīstību. Visos gadījumos depresija, kā jau jebkura cita saslimšana pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un negatīvā veidā ietekmē funkcionēšanu.

Depresijas diagnostiskie kritēriji

Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja simptomi ilgst vismaz 2 nedēļas un izraisa būtisku distresu vai funkcionēšanas traucējumus.

Depresijas pamatsimptomi (vismaz 2):

• Nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta objektīva iemesla

• Pazeminātas intereses un spēja izjust prieku

• Paaugstināta nogurdināmība, enerģijas trūkums

Depresijas papildus simptomi (vismaz 3):

• Pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta

• Pazemināts pašvērtējums

• Suicidālas domas vai uzvedība

• Kognitīvo funkciju traucējumi - neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties, atmiņas traucējumi, domāšanas gausums

• Psihomotorās aktivitātes traucējumi – ažitācija vai kavētība

• Jebkādi miega traucējumi

• Pazemināta ēstgriba

Neārstētu traucējumu riski

Iedzimto malformāciju risks vispārējā populācijā ir 2-4%, šis risks var palielināties, ja sievietei ir psihiski traucējumi. Malformāciju risks paaugstinās, ņemot vērā to, ka sievietes ar psihiskiem traucējumiem ir daudz mazāk spējīgas parūpēties par savu veselību grūtniecības laikā – viņām ir daudz augstāks risks ne tikai narkotisko vielu, nikotīna un alkohola lietošanai, bet arī paaugstināts risks apzinātai paškaitējošai uzvedībai, tai skaitā impulsīvai medikamentu pārdozēšanai.

Kopumā neārstētais depresijai grūtniecības laikā ir paaugstināts risks:

• Grūtniecības pārtraukšanās iespējai;

• Nedzīvi dzimušam bērnam;

• Mazākam augļa svaram/zemam dzimšanas svaram;

• Priekšlaicīgām dzemdībām;

• Dzemdību darbības traucējumiem, komplikācijām perinatālājā periodā un operatīvai terapijai (ķeizargriezienam);

• Pēcdzemdību depresijai;

• Psihoaktīvo vielu lietošanai;

• Paškaitējošai uzvedībai.

Savukārt neārstētas pēcdzemdību depresijas paaugstināts risks ietver :

• Lielāku risku fiziskām veselības problēmām gan mātei, gan bērnam;

• Traucētu saiknes veidošanās ar jaundzimušo;

• Zīdīšanas grūtības;

• Traucētu bērna attīstība – visbiežāk uzvedības traucējumi, kavēta valodas attīstība, taču mātes depresija ir saistīta ar dažādiem negatīviem riskiem vēlāk arī pusaudža vecumā un kopēju palielinātu psihisku traucējumu risku pieaugušā vecumā;

• Paaugstinātu paškaitējošas uzvedības un pašnāvības risku mātei;

• Depresīvu psihožu gadījumā paaugstināts filicīda risks;

• Psihoaktīvo vielu lietošanas risks.

Šie un arī citi neārstētu traucējumu riski ir jāizsver gadījumā, kad tiek plānota ārstēšana, liekot tos pretī iespējamiem medikamentu izraisītiem riskiem. Lai gan nemedikamentozas terapijas iespējas grūtniecības laikā būtu jāapsver vispirms, daudzos gadījumos medikamentoza terapija tomēr ir nepieciešama un šajos gadījumos nevajadzētu vērtēt medikamentozas terapijas risku pret vesela cilvēka riskiem, bet gan salīdzināt neārstētu traucējumu risku pret tiem, ko varētu izraisīt medikamenti.

Ko darīt depresijas gadījumā?

Griezties pie sava ģimenes ārsta vai psihiatra plānveidā. Ja izteiktas suicidālas domas ar plānu vai smagi izteikti traucējumi, tad iespējams vērsties arī neatliekami (psihiatra konsultācija būtu šajā gadījumā jāsasniedz 24 h laikā)

Kopsavilkums

Perinatālā depresija ir nopietns, taču ārstējams stāvoklis.Tās neārstēšana var radīt nopietnas sekas gan mātei, gan bērnam.Savlaicīga diagnostika, multidisciplināra aprūpe un līdzsvarota ārstēšana ir būtiski soļi ceļā uz atveseļošanos.

Atsauces:

1. American College of Obstetricians and Gynecologists. (2023). Treatment and Management of Mental Health Conditions During Pregnancy and the Postpartum Period (Clinical Practice Guideline No. 5). Obstetrics & Gynecology, 141(6)

2. Canadian Network for Mood and Anxiety Treatments (CANMAT). (2024). Clinical Practice Guidelines for the Management of Perinatal Depression and Bipolar Disorder. Canadian Journal of Psychiatry, 69(2), 101–140.

3. National Institute for Health and Care Excellence (NICE). (2020). Antenatal and Postnatal Mental Health: Clinical Management and Service Guidance 

4. Lindahl V, Pearson JL, Colpe L. Prevalence of suicidality during pregnancy and the postpartum. Arch Women’s Ment Health. 2005 Jun;8(2):77–87.

5. Flynn HA, Chermack ST. Prenatal Alcohol Use: The Role of Lifetime Problems With Alcohol, Drugs, Depression, and Violence. J Stud Alcohol Drugs. 2008 Jul;69(4):500–9.

6. Grote NK, Bridge JA, Gavin AR, Melville JL, Iyengar S, Katon WJ. A Meta-analysis of Depression During Pregnancy and the Risk of Preterm Birth, Low Birth Weight, and Intrauterine Growth Restriction. Arch Gen Psychiatry. 2010 Oct 4;67(10):1012.

7. Britton HL, Gronwaldt V, Britton JR. Maternal postpartum behaviors and mother-infant relationship during the first year of life. J Pediatr. 2001 Jun;138(6):905–9.

8. Deave T, Heron J, Evans J, Emond A. The impact of maternal depression in pregnancy on early child development. BJOG Int J Obstet Gynaecol. 2008 Jul;115(8):1043–51.

9. Paulson JF, Keefe HA, Leiferman JA. Early parental depression and child language development. J Child Psychol Psychiatry. 2009 Mar;50(3):254–62.

10. Forman DR, O’Hara MW, Stuart S, Gorman LL, Larsen KE, Coy KC. Effective treatment for postpartum depression is not sufficient to improve the developing mother–child relationship. Dev Psychopathol [Internet]. 2007 Apr [cited 2023 Oct 26];19(02). Available from: http://www.journals.cambridge.org/abstract_S0954579407070289

11. Gavin NI, Gaynes BN, Lohr KN, Meltzer-Brody S, Gartlehner G, Swinson T. Perinatal Depression: A Systematic Review of Prevalence and Incidence. Obstet Gynecol. 2005 Nov;106(5, Part 1):1071–83.

12. Dietz PM, Williams SB, Callaghan WM, Bachman DJ, Whitlock EP, Hornbrook MC. Clinically identified maternal depression before, during, and after pregnancies ending in live births. Am J Psychiatry. 2007 Oct;164(10):1515–20.

13. Segre LS, O’Hara MW, Arndt S, Stuart S. The prevalence of postpartum depression: The relative significance of three social status indices. Soc Psychiatry Psychiatr Epidemiol. 2007 Apr;42(4):316–21.

14. Martinez-Schallmoser L, Telleen S, MacMullen NJ. The effect of social support and acculturation on postpartum depression in Mexican American women. J Transcult Nurs Off J Transcult Nurs Soc. 2003 Oct;14(4):329–38.

15. Chan J, Natekar A, Einarson A, Koren G. Risks of untreated depression in pregnancy. Can Fam Physician. 2014 Mar;60(3):242–3.

16. Slomian J, Honvo G, Emonts P, Reginster JY, Bruyère O. Consequences of maternal postpartum depression: A systematic review of maternal and infant outcomes. Womens Health. 2019 Apr 29;15:1745506519844044.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.