Kā komunicēt ar agresīviem cilvēkiem?

Šis raksts ir neliels ieskats tēmā par atklātu agresiju. Par cilvēkiem, kas komunikāciju sāk ar uzbrukumu un pamet sarunu, liekot otram cilvēkam justies sagrautam. Ja tā izklausās pēc situācijas, ar kuru vēlētos vieglāk tikt galā, tad šis raksts ir domāts tieši TEV!

Agresīva uzvedība ir visatklātākā un redzamākā apgrūtinošā uzvedība, ar kuru bieži ir problemātiski tikt galā. Šie būs cilvēki, kas var kliegt, lamāties, pat fiziski aizskart. Šie cilvēki bieži reaģē pārāk spēcīgi, pat uz lietām, kam viņus šķietami vajadzētu maz ietekmēt. Cilvēks, kas ir atklāti agresīvs var pārtraukt citus, noraidīt viņu idejas, viedokļus. Šie cilvēki nemeklē kompromisu. Viņi uzsver, ka viņiem ir taisnība un tev nav. Viņi ir dominējoši, kontrolējoši un, jo vairāk šie cilvēki ir egocentriski, jo grūtāk ar viņiem komunicēt.

Agresija, dusmas un iespējamās taktikas

Pirmkārt, svarīgi atšķirt dusmas no agresīvas uzvedības. Dusmas ir emocionāls un psiholoģisks stāvoklis. Cilvēks var kļūt dusmīgs, bet tas nenozīmē, ka viņš/-a vienmēr reaģēs agresīvā veidā. No otras puses, cilvēks var uzvesties agresīvi arī neesot dusmīgs.

Agresīva uzvedība var izpausties kā instrumentāla agresija vai impulsīva agresija. Instrumentālas agresijas gadījumā cilvēks metodiskā veidā izmanto agresiju kā instrumentu, lai sasniegtu savus mērķus. Impulsīva agresija ir kā automātiska atbildes reakcija uz kaut ko, kas ar cilvēku notiek, tā nav plānota un to vada emocijas (dusmas). Piemēram, kolēģis, kas sāk tevi atklāti kritizēt citu priekšā izmanto instrumentālu agresiju, bet tava vēlme tādā brīdī uz viņu kliegt vai viņam iesist ir impulsīva agresija.

Pēc kontakta ar atklāti agresīvu personu, cilvēks var justies bezspēcīgs, satraukts, dusmīgs. Ja cilvēks ir izmantojis instrumentālu agresiju, tad šajā gadījumā agresija ir bijis tikai veids kā panākt savu, kā sasniegt savu mērķi. Impulsīvas agresijas gadījumā tās cēlonis lielākoties ir neattaisnotas cerības vai neapmierinātas vēlmes vai vajadzības – šie cilvēki jūtas aizskarti vai pievilti. Abās šajās situācijās komunikācija ar agresīvo cilvēku var būt apgrūtinoša. Var būt grūti pašam kontrolēt savas emocijas. Tomēr ir veidi, kā rīkoties, nereaģējot ar spilgtām emocijām – ir jāizmanto klausīšanās prasmes un pārliecinoša pieeja. Jāapsver vairākas izvēles iespējas komunikācijai:

1. Var izvēlēties ļaut agresīvajai personai diktēt, kas notiek tālāk

2. Var izvēlēties iesaistīties tālākā komunikācijā

3. Var izvēlēties aiziet prom un pārtraukt konfrontāciju

Kā jau var redzēt no šīm izvēlēm, tad tās visas sevī ietver atbildības uzņemšanos pašam par savu rīcību, jo tā ir tā komunikācijas sadaļa, ko katrs pats ir spējīgs kontrolēt. Palīdz atgādināt sev, ka problēma, ko rada agresīvais cilvēks, ir šī konkrētā cilvēka, nevis tava. Ir jāuzņemas atbildība tikai par savām darbībām. Neviens cilvēks nav atbildīgs par citu cilvēku uzvedību vai emocijām. Katram pašam ir jāregulē savi emocionālie stāvokļi.

Kā veidot komunikāciju ar agresīvo cilvēku?

Komunikācijā ar agresīvu cilvēku ir jāsūta signāls, ka tu esi stiprs un spējīgs – jebkas cits ir kā ielūgums turpmākiem uzbrukumiem. Ar ķermeņa valodu var darīt zināmu, ka esi pārliecināts par sevi un drošs:

• Stāvi vai sēdi ar taisnu muguru

• Turi galvu taisni

• Atslābini plecus

• Stāvi stabili, uz abām kājām, novietojot savu smaguma centru pa vidu

• Ja sēdi, tad labāk turi rokas atslābinātas uz krēsla roku atbalstiem, nevis piespiestas sev klāt

• Veido situācijai atbilstošu acu kontaktu

• Runā klusākā un zemākā balss tonī

• Runā lēnāk

Tālāk komunikācijā ir nepieciešams novērtēt situāciju. Ir svarīgi uzdot jautājumu sev – ‘vai esmu atbildīgs/vainīgs esošajā situācijā?’. Atbilde uz šo jautājumu izmaina arī atbildes reakciju, jo būtu jāuzņemas atbildība, ja tādai ir iemesls, bet nevajadzētu nevajadzīgi justies vainīgam, ja tāda nav. Nākamais, ko ir svarīgi ir saprast, kāds ir komunikācijas mērķis – ko vēlamies panākt konkrētajā situācijā. Kad uz šiem diviem jautājumiem ir atbildēts ir vieglāk noteikt kādai būtu jābūt tālākai taktikai, bet kopumā soļi sevī ietver dažādas sadaļas:

• Saproti, kāda ir problēma – kas konkrētajā situācijā ir un nav pieņemami, kas tev nepatika? Ko tu esi ar mieru pieņemt un nepieņemt otra cilvēka uzvedībā? Kādas ir robežas? Kad tās skaidras, tad nepieciešams tās komunicēt otram cilvēkam. Piemēram, ‘Es vēlētos, lai tu izskaidro man šo jautājumu vēlreiz mierīgā veidā’.

• Sāc teikumus ar ‘es’ nevis ‘tu’. Izvairies no otra cilvēka apvainošanas. Labāk teikt ‘Es nevēlos, lai uz mani kliedz!’ nevis ‘Tu vienmēr uz mani kliedz!’. Komunicē to, ko tu vēlies un sagaidi, nevis norādi, ka otrs cilvēks ir slikts vai nikns.

• Izvēlies vietu un laiku. Konkrētajā momentā var nebūt atbilstošs laiks vai situācija, kad atbildēt uz notikušo, piemēram, nebūtu atbilstoši sasāpējušos jautājumu risināt citu cilveku priekšā, ja viens no jums ir satraukts. Taču tajā pašā laikā nedrīkst arī gaidīt pārāk ilgi, lai sasāpējušais jautājums nesamilztu vēl lielāks.

• Izmanto aktīvu klausīšanos un reflektē par dzirdēto. Reflektēšana jeb atspoguļošana dod ziņu otram cilvēkam, ka viņš ir sadzirdēts un tiek uztvers nopietni. Klausies, atbildi īsi un pastāvi uz savu robežu ievērošanu. Uzturi toni mierīgu un neitrālu – izvairies no ‘čīkstēšanas’ vai paša agresīvas uzvedības. Neļauj otram cilvēkam sevi pārtraukt – norādi uz to, ka nevēlies tikt pārtraukts, un atgriezies pie sava sacītā. Tajā pašā laikā bez vajadzības arī nepārtrauc otru cilvēku.

• Esi gatavs sekām. Atceries, kāds ir tavs mērķis sarunā, ko vēlies sasniegt. Apsver iespējamās sekas, to alternatīvas un dažādas iespējamās taktikas, kuras tu vari kontrolēt sarunā. Tādā gadījumā tu izlem, kā tālāk rīkoties un kur virzīt sarunu, ja otrs cilvēks izvēlas nesadarboties.

Svarīgas lietas, ko darīt un nedarīt komunikācijā ar atklāti agresīvu cilvēku

Īsumā apkopojums par dažiem atskaites punktiem komunikācijā ar atklāti agresīviem cilvēkiem. Šāda komunikācija daudziem ir jaunas prasmes treniņš - ja līdz šim tāda tipa ieteikumi nav lietoti, tad protams, ka sākumā to ievērot būs grūti. Bet kā jau ar jebkuru prasmi, to ir iespējams attīstīt un ar laiku pielietot arvien efektīvāk, lai sasniegtu savus mērķus.

Dari labāk šādi:

• Precizē, kāda tieši ir otra cilvēka problēma

• Noskaidro, ko otrs cilvēks vēlas un ko nē

• Uzstādi robežas – kādu atklātas agresijas līmeni tu esi ar mieru pieņemt?

• Pievērs uzmanību un atzīsti otra cilvēka emocijas un sajūtas

• Apsver kompromisus un iespējamos risinājumus

• Klausies. Atzīsti cilvēka atbildes, taču, ja nepieciešams, turpini pastāvēt uz savu, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi

• Atceries ievērot pārliecinošu ķermeņa pozu

Izvairies no šī:

• Nepārtrauc, neuzbrūc, nekļūsti vardarbīgs, neapvaino un nevaino otru cilvēku

• Neieņem pozīciju, kurā sāc pārlieku aizsargāties vai attaisnoties – tas izraisīs tikai to, ka agresīvā persona savu pozīciju centīsies panāk vēl agresīvāk

• Neapdraudi sevi! Pārtrauc komunikāciju, ja jūti, ka tava drošība ir apdraudēta – neturpini sarunu šādā situācijā!

Šis materiāls ir sagatavots izmantojot vienu no manām mīļākajā grāmatām Gill Hasson ‘How to deal with difficult people’