Kādi ir zināmie antidepresantu lietošanas riski grūtniecības laikā?
- Linda Rubene
- Nov 23, 2023
- 5 min read
Updated: Nov 5
Medikamenta izvēle jebkurā dzīves laikā ir konkrētajam indivīdam, kuram nepieciešama ārstēšana, pielāgots process. Ieteikums, kas der vienā situācijā, iespējams būs pilnīgi neatbilstošs citā, līdz ar to par ārstēšanas taktikas izvēli ir jākonsultējas ar ārstu - speciālistu, kuram ir daudzu, daudzu gadu gaitā gūtas zināšanas un pieredze, lai spētu izvēlēties situācijai atbilstošo rekomendāciju.
Šis raksts nav 'par' vai 'pret' medikamentiem. Tā ir informācija īsā un pārlieku neizvērstā formā par to, kas šobrīd ir pieejams literatūrā saistībā ar antidepresantu riskiem. Mērķi ir cerams nedaudz mazināt mītus par to, ka psihotropo medikamentu lietošana grūtniecības laikā būtu aizliegta vai bīstamāka par neārstētiem psihiskiem traucējumiem. Ja ārsta rekomendācija ir uzsākt jebkāda veida medikamentozo terapiju grūtniecības laikā, tad tam lielākoties ir pamats, jo šādi lēmumi netiek pieņemti vieglprātīgi. Lai izvērtētu jebkāda veida terapiju būtu nepieciešams konsultēties ar atbilstošās nozares speciālistu (piemēram, oftalmologam parasti nejautā jautājumus par gūžas operācijām, līdz ar to par psihotropo medikamentu lietošanu psihisku saslimšanu ārstēšanai jautājumus vajadzētu uzdot tieši psihiatram).
Daži fakti par ‘normālu’ grūtniecību:
Spontānas grūtniecības pārtraukšanas (aborta) biežums agrīnā grūtniecībā vispārējā populācijā ir 10-20%.
Spontāns lielo malformāciju risks populācijā ir apmēram 2-3% (tātad vidēji 1/40 grūtniecībām).
Grūtniecības iznākumu ietekmē dažādi ar dzīvesveidu saistītie faktori. Arī vecāku vispārējais veselības stāvoklis ietekmē grūtniecības iznākumus.
Psihiski traucējumi grūtniecības laikā paaugstina dažādus riskus. Mātes depresija negatīvi ietekmē arī dzemdību un jaundzimušā iznākumus – tā ir saistīta, piemēram, ā ar priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu bērna dzimšanas svaru un intrauterīnu augšanas aizturi.
Vispārējie principi medikamentu izvēlei (vienmēr konsultējoties ar speciālistu):
Tiek izvērtēts medikamentu lietošanas risks pret neārstētu psihisku traucējumu risku (nesalīdzinām pret cilvēku bez psihiskiem traucējumiem!)
Depresīvo simptomu gadījumā pirmā izvēle ir selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) grupas medikamenti (izņemot Paroxetin) Arī trauksmes un posttraumatiskā stresa sindroma gadījumā šī terapija ir efektīva.
Ja sievietei iepriekš jau ir bijuši psihiski traucējumi, tad jāsāk/jāturpina lietot būtu šai sievietei visefektīvākā terapija (ja vien riski nav lielāki par ieguvumiem, piemēram, paroksetīns ir saistīts ar sirds defektu attīstību auglim, līdz ar to tas nebūtu pirmā izvēle, ja vien ir iespējams izmantot citu medikamentu).
SSAI un grūtniecība / pēcdzemdību periods
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir viena no visvairāk pētītajām zāļu grupām, kas lietotas grūtniecības laikā. Tie šķērso placentas barjeru, un daļa no tiem nonāk arī mātes pienā, tomēr uzkrātie dati liecina, ka šo zāļu lietošanas ieguvumi lielākoties pārsniedz iespējamos riskus, ja depresija vai trauksmes traucējumi paliek neārstēti.
Grūtniecības iznākumi
Antidepresantu lietošana, tostarp SSAI, var būt saistīta ar nelielu priekšlaicīgu dzemdību riska palielinājumu un nedaudz zemāku dzimšanas svaru. Tomēr šīs izmaiņas parasti nav klīniski nozīmīgas - bieži vien tās ir mazāk par 100 gramiem vai mazāk nekā viena nedēļa īsāka grūtniecība. Tā kā arī neārstēta depresija pati par sevi ir saistīta ar līdzīgiem riskiem, tiek uzskatīts, ka šī saistība lielā mērā atspoguļo mātes psihiskās slimības ietekmi, nevis medikamentu lietošanu.
Viens no stāvokļiem, kas tiek aprakstīts pētījumos par SSAI ir persistējoša pulmonāra hipertensija jaundzimušajam, kas ir reta, bet potenciāli nopietna slimība, kas skar aptuveni 2 no 1000 jaundzimušajiem. SSAI vai SNRI lietošana vēlīnā grūtniecības periodā var nedaudz palielināt šo risku līdz apmēram 3 no 1000 jaundzimušajiem. Šis risks joprojām tiek uzskatīts par zemu un būtiski mazāku par riskiem, kas saistīti ar neārstētu depresiju. Dati liecina, ka sertralīnam un escitaloprāmam ir labākais drošuma profils šajā ziņā.
SSAI lietošana ir saistīta arī ar nedaudz palielinātu pēcdzemdību hemorāģijas (asiņošanas) risku. Tomēr, kad tiek ņemta vērā mātes pamatslimība, palielinājums ir neliels (aptuveni 300 ml papildu asins zuduma), un nav pierādījumu, ka tas būtiski ietekmētu mātes vai bērna veselību.
Neonatālās adaptācijas sindroms
Līdz pat 30% jaundzimušo, kas trešajā trimestrī bijuši pakļauti SSAI vai SNRI iedarbībai, var uz laiku izpaust pārejošus simptomus, kas pazīstami kā neonatālās adaptācijas sindroms. Šie simptomi var ietvert aizkaitināmību, raudāšanu, trīci, pastiprinātu muskuļu tonusu, barošanas vai miega grūtības, elpošanas problēmas un retāk krampjus. Tie parasti izpaužas pirmajās 1-2 dzīves dienās, ir pašlimitējoši un pāriet 2-3 dienu laikā ar atbalstošu aprūpi.
Šie simptomi nav iedzimtas anomālijas, bet gan īslaicīga bērna adaptācija pie serotonīnerģiskās sistēmas izmaiņām. Jaunākie pētījumi neliecina par to, ka SSAI iedarbība negatīvi ietekmētu bērna ilgtermiņa kognitīvo vai uzvedības attīstību. Ja tiek novērotas nelielas atšķirības neirālājā attīstībā, tās bieži izskaidrojamas ar mātes psihiskās veselības un ģimenes faktoriem, nevis medikamentu iedarbību.
Iepriekš bieži tika ieteikts samazināt SSAI devu grūtniecības beigās, lai mazinātu perinatālā adaptācijas sindroma risku risku, taču jaunākās CANMAT un ACOG vadlīnijas šo praksi neiesaka. Devu samazināšana var palielināt mātes depresijas vai trauksmes recidīva risku, kas parasti pārsniedz iespējamo ieguvumu no vieglāku adaptācijas simptomu mazināšanas bērnam.
Zīdīšanas periods
SSAI relatīvi maz izdalās ar krūts pienu, taču izdalīšanās līmenis atšķiras dažādiem medikamentiem. Parasti uzskatāms, ka zāles, kuru Relatīvā Zīdaiņa Deva (RID) ir zem 10%, ir saderīgas ar zīdīšanu. Lielākā daļa SSAI atbilst šim kritērijam.
Citaloprams: 5–10%
Fluoksetīns: 3–9% (ieteicams izvairīties laktācijas laikā ilgā pussabrukšanas perioda dēļ)
Fluvoksamīns: <2%
Paroksetīns: <4%
Sertralīns: <2% – tiek uzskatīts par drošāko izvēli
Ja terapija tiek uzsākta laktācijas laikā, sertralīns, escitaloprams un paroksetīns tiek uzskatīti par vēlamākajiem to labākā drošuma profila dēļ. Fluoksetīns ir vismazāk vēlamais, jo tā aktīvais metabolīts var uzkrāties bērna organismā.
Kopumā nav ieteicams mainīt stabilu SSAI psihofarmakoterapiju pēcdzemdību periodā tikai tādēļ, ka sieviete baro bērnu ar krūti.
Kopsavilkums
SSAI lietošana grūtniecības un pēcdzemdību periodā ir saistīta ar maziem, labi raksturotiem riskiem, kas lielākoties ir pārejoši un pārvaldāmi. Tajā pašā laikā neārstēta depresija vai trauksmes traucējumi rada būtiski lielākus riskus mātes un bērna veselībai, tostarp priekšlaicīgām dzemdībām, vāju mātes-bērna saikni un pat mātes pašnāvības risku.
Sievietēm, kuras pārtrauc antidepresantu lietošanu grūtniecības laikā, ir 5 līdz 6,6 reizes augstāks recidīva risks nekā tām, kuras turpina terapiju. Tāpēc ārstēšanas lēmumi jāpieņem individuāli, konsultējoties ar psihiatru un ginekologu, izvēloties zemāko efektīvo devu, medikamentu ar labāko drošuma profilu (piemēram, sertralīnu vai escitaloprāmu) un nodrošinot ciešu mātes un bērna uzraudzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā.
Atsauces un izmantotās vadlīnijas:
American College of Obstetricians and Gynecologists (ACOG) – Treatment and Management of Mental Health Conditions During Pregnancy and Postpartum, 2023
Canadian Network for Mood and Anxiety Treatments (CANMAT) – Clinical Guidelines for the Management of Adults with Major Depressive Disorder: Section on Depression in Pregnancy and Postpartum, 2016 (updated 2023–2024)
National Institute for Health and Care Excellence (NICE) – Antenatal and Postnatal Mental Health: Clinical Management and Service Guidance (NG192),
ACOG Treatment and Management of Mental Health Conditions During Pregnancy and Postpartum 2023
COPE 2023 Perinatal Mental Health Practice Guideline
Riseup-PPD Evidence-Based Clinical Practice Guidelines for Prevention, Screening and Treatment of Peripartum Depression
World Health Organization (WHO) – Recommendations on Maternal and Perinatal Mental Health Care, 2022
U.S. Food and Drug Administration (FDA) – Safety Communications on SSRIs and Perinatal Risks 2025 https://www.fda.gov/patients/fda-expert-panels/fda-expert-panel-selective-serotonin-reuptake-inhibitors-ssris-and-pregnancy-07212025
Drugs and Lactation Database (LactMed®) - informācija par zīdīšanu un medikamentiem, vairāk vērsta uz ārstiem/medicīnas personālu
https://www.e-lactancia.org/ - šajā adresē ir iespējams pašam pacientam (un arī ārstam) pārbaudīt jebkura medikamenta savienojamību ar zīdīšanu)
MBRRACE-UK Maternal Compiled Report 2023 (Saving Lives, Improving Mothers' Care)
Bérard, A., Sheehy, O., Zhao, J.-P., Vinet, É., Bernatsky, S., & Abrahamowicz, M. (2017). SSRI and SNRI use during pregnancy and the risk of persistent pulmonary hypertension of the newborn. British Journal of Clinical Pharmacology, 83(5), 1126–1133. https://doi.org/10.1111/bcp.13194
Talia Puzantian, Daniel J Carlat ‘Medication fact book for psychiatric practice’ 2022 Appendix Table B ‘Psychiatric medication in Pregnancy and Lactation’ 253.-255. lpp
David M Taylor, Thomas R E Barnes, Allan H Young ‘The Maudsley prescribing guidelines in psychiatry 14th edition’ 2021 Chapter 7 ‘Pregnancy and breastfeeding’ 679.-721. lpp
Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.
Šis materiāls nav uzskatāms arī par rekomendācijām ārstiem - pirms jebkuru medikamentu izrakstīšanas ārstam ir jāiepazīstas ar konkrētā medikamenta izrakstīšanas nosacījumiem, indikācijām un sava rekomendāciju izvēle jābalsta uz tajā brīdī aktuālo zinātniski pamatoto informāciju un pieejamajām vadlīnijām, pielāgojot tās individuālajam pacientam.
