Maģiskā domāšana digitālajā laikmetā

No tautas ticējumiem līdz Instagram “dziedniekiem”

Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien vairāk runā par psihisko veselību, piemēram, tiek normalizētas sarunas par trauksmi, depresiju, izdegšanu un emocionālajām grūtībām. Tomēr vienlaikus ar šo attīstību klusi, bet pārliecinoši līdzās dzīvo arī kāds cits fenomens — maģiskā domāšana. Tā nav pazudusi modernajā laikmetā, bet gan pielāgojusies, ieguvusi jaunu vizuālo identitāti un platformas, caur kurām izplatīties. Un dažkārt, arī ietekmēt cilvēkus tā, kas var būt kaitējoši.

Kas ir maģiskā domāšana?

Ar maģisko domāšanu parasti saprot uzskatu, ka domas, rituāli, simboliskas darbības vai sakritības var tieši ietekmēt realitāti, bez reāla, pierādāma cēloņsakarības mehānisma. Ikdienā tā var izpausties kā nevainīgi ieradumi vai ticējumi, piemēram, “pieklauvēt pie koka” vai nenolikt somu uz grīdas, “lai neaizplūst nauda”. Tomēr, kad šāda domāšana kļūst par dominējošu veidu, kā cilvēks mēģina tikt galā ar ciešanām vai lēmumiem, tā var kavēt veselīgu attīstību un piekļuvi profesionālai palīdzībai.

Maģiskās domāšanas kultūrvēsturiskās saknes Latvijā

Latvijā maģiskā domāšana nav tikai reliģiska vai ezotēriska parādība. Tai ir dziļas kultūrvēsturiskas saknes, kas veidojušās gadsimtu gaitā. Dabas tuvums un simboliskā domāšana vienmēr bijušas nozīmīga mūsu dzīves daļa. Tautas ticējumos, augu dziedniecībā, mēness fāzēs un ikdienas rituālos cilvēki atraduši mierinājumu un struktūru. Arī mūsdienās joprojām ir dzīva dabas dziedniecība un dažādi rituāli, ka, piemēram, liepziedu tēja “nomierina nervus” vai ka pirts ne tikai attīra ķermeni, bet arī “attīra garīgi”.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma sabiedrībā saglabājies dziļi iesakņojies neuzticības elements pret oficiālajām institūcijām, tostarp medicīnu. Ilgus gadus emocionālās grūtības netika atzītas, tika stigmatizētas vai reducētas līdz vājumam, kas daudziem cilvēkiem radījis sajūtu, ka viņu ciešanas nav ne saprotamas, ne pieņemamas. Šī vēsturiskā pieredze joprojām ietekmē sabiedrības attieksmi, kur daļa sabiedrības izjūt skepsi pret psihiatriju vai psihoterapiju un bieži izvēlas alternatīvus ceļus.

Tam visam pievienojas arī tradicionālā atturība emocionālajā izpausmē. Latvijas kultūrā nav bijusi stipra tendence uz atklātu emociju demonstrēšanu, un daudziem joprojām ir grūti runāt par savu iekšējo pasauli. Emociju izpaušana bieži tiek uztverta kā vājums, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kas neprasa atzīšanos vai sarunu — risinājumi, kuros var palikt klusumā, nerunājot atklāti par savām sāpēm, bet tomēr cerēt uz dziedinājumu.

Šajā kontekstā nereti rodas somatizācija (kas var izpausties arī kā “maskēta depresija”) — situācijas, kur emocionālās ciešanas tiek pārvērstas fiziskos simptomos, piemēram, galvassāpēs, spiedienā sirds rajonā, elpas trūkumā vai citās grūti izskaidrojamās sajūtās. Kad medicīniskie izmeklējumi neatklāj skaidru bioloģisku iemeslu, cilvēki nereti vēršas pie dziedniekiem, nevis pie psihiatra, meklējot kādu, kas viņus uzklausa un piedāvā skaidrojumu viņu pārdzīvojumam.

Kā maģiskā domāšana izpaužas digitālajā laikmetā

Mūsdienās maģiskā domāšana ir izplatījusies arī uz Instagram, TikTok un citām platformām. Tā vairs nav tikai vecmāmiņu ticība pilnmēness spēkam, tā ir kļuvusi par mārketinga instrumentu, ko izmanto dažādi “mentori”, “enerģijas terapeiti”, “soul coaches” un “dziednieki”, bieži par augstāku samaksu nekā profesionāli ārsti vai psihologi.

Astrologi un horoskopu veidotāji piedāvā “enerģijas prognozes”, paskaidro emocionālo stāvokli ar planētu stāvokli. Numuroloģijas “speciālisti” apgalvo, ka dzimšanas datums atklāj tavas traumas, karmu vai nākotnes virzienu. Enerģētiskie dziednieki sola “attīrīt čakras”, “noņemt blokus” vai “izdziedināt dvēseles traumu” arī attālināti, piemēram, Zoom seansos vai pat caur balss ierakstiem. Piedāvājumā pieejami arī pilnmēness rituāli un manifestācijas, sākot ar papīra dedzināšanu, līdz ūdens uzlādei mēness gaismā. Šie rituāli tiek pasniegti kā veids, kā “atlaist traumu” vai “pievilkt bagātību”. “Holistiskie” influenceri bez jebkādas saistības ar holistisku medicīnu un bez izglītības psiholoģijā izmanto terapeitiski skanošu valodu (“iekļaut ēnu pusi”, “dziedināt iekšējo bērnu”), apvienojot to ar ezotēriskām metodēm. Rezultāts: psiholoģiski skanošs saturs, kas neatbilst nevienai pārbaudītai metodei.

“Holistiskais” kā aizsegs bez satura

Īpaši satraucoša ir tendence aiz neprecīzi definēta vārda “holistisks” paslēpt jebko, kas izklausās emocionāli, garīgi vai intuitīvi. Holistiska pieeja medicīnā pilnīgi noteikti ir kaut kas uz ko tiekties un arvien vairāk arī redzam medicīnu dodamies šajā virzienā ikdienas praksē, cik nu tas iespējams šī brīža ierobežojumos (vēl ir daudz kur augt). Arī psihiatrijā mēs raugāmies uz cilvēku kā veselumu: ķermenis, prāts, vide, attiecības, pieredze. Tas ir būtiski.

Taču, kad vārds “holistisks” arvien biežāk tiek izmantots kā reklāmas triks, lai pārdotu nekontrolētus un neprofesionālus pakalpojumus, tas kļūst par maldināšanu. Nav nekas “holistisks” tajā, ka tiek ignorēti pierādījumi, diagnozes, drošības standarti un ārstniecības ētika.

Cenas bez atbildības

Viens no pārsteidzošākajiem novērojumiem ir tas, cik dārgi mēdz būt šie “alternatīvie” pakalpojumi. Dažos gadījumos:

• Numerologs par 90 minūšu sesiju prasa 80–150 EUR.

• “Dziednieks” piedāvā 5 Zoom seansus par 400 EUR.

• “Traumas atbloķēšanas” kursi maksā vairāk nekā mēnesis psihoterapijas.

Un tas viss bez izglītības, bez atbildības un bez iespējas vērsties pie profesionālās organizācijas, ja tiek nodarīts kaitējums.

Kāpēc tas strādā?

Nav grūti saprast, kāpēc cilvēkus var piesaistīt šādas “alternatīvās” prakses. Daudzi līdz šim nav piedzīvojuši patiesu uzklausīšanu ne ģimenē, ne veselības aprūpē, tāpēc viņi meklē vietu, kur justies sadzirdēti un saprasti. Nereti tie ir cilvēki, kuri jūtas izdeguši, apjukuši un atstāti vieni ar savām grūtībām un vēl, ja viņu pieredzi oficiālā sistēma nespēj skaidri nosaukt vārdā, var dabiski pievērsties tiem, kas piedāvā vienkāršu, simbolisku skaidrojumu.

Šajās praksēs cilvēki atrod gan skaidrojumu, gan rituālu, kas piešķir strukturētu nozīmi tam, ko viņi izjūt. Solījums, ka „tu neesi salūzis, tu esi tikai enerģētiski bloķēts”, izklausās cerīgi un respektē viņu iekšējo pasauli, ļaujot izvairīties no “stigmatizējošām” diagnozēm. Šāda valoda var būt ārkārtīgi pievilcīga, jo tā piedāvā cerību un kontroli: ja bloķējumu var noņemt, tad ciešanas ir pārejošas un labojamas.

Tomēr šī cerība balstās nevis uz drošām, pierādījumos balstītām metodēm, bet uz ilūziju, kas var atlikt vai pat aizvietot profesionālu palīdzību. Tie, kas sola ātru atvieglojumu bez atbildības un skaidrām kompetencēm, bieži nenodrošina drošību, kas nepieciešama cilvēka psihiskajai veselībai. Līdzjūtībai pret šiem meklētājiem jāiet roku rokā ar skaidru profesionālu atbildību: piedāvāt uz pierādījumiem balstītus risinājumus, vienlaikus cienot cilvēka vajadzību pēc nozīmes un cerības.

Ko var darīt speciālisti?

Šajā kontekstā speciālistu uzdevums nav vienkārši apkarot maģisko domāšanu vai nosodīt tās izpausmes, bet gan saprast, kāpēc cilvēks tai ir pievērsies. Nereti šī domāšana ir mēģinājums strukturēt pieredzi, kas šķiet haotiska, vai piešķirt nozīmi ciešanām, kurām līdz šim nav bijis skaidra skaidrojuma. Uzklausīt cilvēku ar patiesu ieinteresētību un cieņu ir pirmais solis, lai izveidotu uzticēšanos un mazinātu vajadzību pēc iluzoriem risinājumiem.

Simbolisko domāšanu iespējams iekļaut arī profesionālā ārstēšanas pieejā, neapdraudot zinātnisko pamatu. Piemēram, trauksmi var skaidrot nevis kā “defektu” vai “kļūmi”, bet kā iekšējo signālu, kas norāda uz neatrisinātu vajadzību vai pārslogojumu. Šāda pieeja ļauj cilvēkam justies saprastam, nevis diagnosticētam vai labojamam. Tas var būt īpaši nozīmīgi tiem, kuri līdz šim jutušies ignorēti vai devalvēti.

Speciālistiem ir arī svarīgi piedāvāt skaidrojumus, kas ir vienlaikus godīgi un empātiski, atzīstot gan realitāti, gan cilvēka emocionālo pieredzi. Ārstēšanai nav jābūt atsvešināti tehniskai, tā var būt balstīta pierādījumos un vienlaikus ļoti cilvēcīga. Tieši šī līdzsvara meklēšana starp profesionālo atbildību un emocionālo tuvumu ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā varam piedāvāt alternatīvu tiem, kuri citkārt meklētu brīnumus.

Ko var darī jebkurš no mums?

Arī cilvēks pats, saskaroties ar vēlmi meklēt alternatīvus vai simboliskus risinājumus, var apzināti ieviest skaidrību savā iekšējā pasaulē un izvērtēt, kas viņam patiesi palīdz. Nav jākaunas par vēlmi pēc cerības, struktūras vai rituāla, tie ir dabiski cilvēciski meklējumi. Taču ir vērts sev pajautāt: vai tas, kam es ticu, man tiešām palīdz ilgtermiņā? Vai tas mani stiprina vai tikai atliek īsto risinājumu?

Viena no svarīgākajām lietām, ko cilvēks var darīt, ir meklēt drošus, pārbaudītus veidus, kā parūpēties par savu psihisko veselību — tas var būt psihoterapeits, psihiatrs, atbalsta grupa vai cita uzticama palīdzības forma. Ir svarīgi atcerēties, ka emocionālās grūtības nav vājuma pazīme, bet daļa no cilvēka pieredzes. Meklēt palīdzību nav kauns — tas ir brieduma un drosmes apliecinājums.

Tāpat var būt noderīgi atļaut sev izmantot simbolus un rituālus, kas sniedz mierinājumu, piemēram, rakstīt dienasgrāmatu, degt sveci vakarā vai doties klusumā dabā. Šie rituāli var kļūt par veselīgu daļu no pašaprūpes, ja tie netiek izmantoti, lai izvairītos no realitātes, bet gan lai to labāk izturētu.

Visbeidzot, saglabāt zinātkāri un kritisko domāšanu. Ja kāds piedāvā risinājumu, kas izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība, ir vērts pārbaudīt: vai šī persona ir profesionāli kvalificēta? Vai pastāv pierādījumi tam, ko viņa sola? Vai viņa uzņemas atbildību par saviem ieteikumiem? Jo cerība ir svarīga, bet tai jābalstās uz cieņu un patiesību, nevis ilūziju.

Nobeigumā

Maģiskā domāšana nav pazudusi. Tā ir vienkārši kļuvusi digitāla, vizuāli pievilcīga un psiholoģiski labi pielāgota laikmeta vajadzībām. Tajā, ka cilvēks meklē nozīmi un dziedinājumu, nav nekas nosodāms. Taču, ja šī vēlme tiek izmantota peļņas nolūkos, bez atbildības un bez rūpēm par cilvēka patieso veselību, tā kļūst bīstama.

Speciālistiem jāturpina būt pieejamiem, saprotamiem un cilvēcīgiem, jo tieši to cilvēki šobrīd meklē. Ja veselības aprūpe to nesniedz, cilvēks atradīs kādu, kas sola brīnumus. Diemžēl par ļoti augstu cenu.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.