Neauglība un psihiskā veselība

Neauglība, mākslīgā apaugļošana un psihiskā veselība

Neauglības un mākslīgās apaugļošanas, piemēram, in vitro apaugļošanas (IVF), pieredze ir cieši saistīta ar psihiskās veselības grūtībām, īpaši stresu, trauksmi un depresiju. Piedzīvojumu, kad cilvēks cenšas kļūt par vecāku, bet tas neizdodas, bieži raksturo kā “klusu elli, kas atstāj rētas.”

Psihiskās veselības aspekti neauglības un IVF gadījumā

Neauglība un ar to saistītā ārstēšana rada ievērojamu emocionālo slodzi gan sievietēm, gan vīriešiem:

1. Emocionāls distress un trauksme: cilvēkiem, kuri piedalās IVF programmās, biežāk novēro depresijas un trauksmes simptomus. Ārstēšanas process pats par sevi rada emocionālu izsīkumu, nenoteiktības sajūtu un kontroles zudumu.

2. Neveiksmīga cikla ietekme: neizdevies IVF cikls var būt īpaši sāpīgs, jo tas var šķist kā atgriešanās sākumpunktā, bieži ar sērām, kas līdzinās spontānajam abortam.

3. Perinatālā trauksme: pat pēc veiksmīgas grūtniecības cilvēki, kuri ieguvuši bērniņu ar IVF palīdzību, bieži izjūt pastiprinātu trauksmi, piemēram, bailes no spontānā aborta, asiņošanas vai satraukumu, ka “ar bērniņu varētu notikt kaut kas slikts”.

4. Riska faktors perinatālajai veselībai: neauglība un reproduktīvās ārstēšanas ir atzītas kā specifisks riska faktors perinatālajām psihiskajām grūtībām. Psihosociālajā izvērtēšanā dzemdniecības iestādēs tiek ieteikts jautāt arī par šiem aspektiem.

5. Specifiski stresa faktori: raksturīgi ir sociālā izolācija, apsēstība ar rezultātu un pašpārmetumi.

6. Attiecību un finansiālais stress bieži kļūst par nozīmīgu izaicinājumu neauglības ārstēšanas laikā. Ilgstošais ārstēšanas process, augstās izmaksas un emocionālā spriedze var radīt saspringtību partnerattiecībās, pastiprināt vainas sajūtu vai domstarpības par turpmāko rīcību. Finansiālais slogs, ko rada atkārtotas procedūras un ar tām saistītie izdevumi, bieži palielina kopējo stresu, radot sajūtu, ka visa dzīve ir pakārtota ārstēšanai un tās rezultātiem.

Atbalsts un ārstēšana

Pastāv vairāki efektīvi veidi, kā mazināt ar neauglību un IVF saistīto emocionālo slodzi.

Psihoterapija un psiholoģisks atbalsts

Tādas pieejas kā kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) un atbalstoša psihoterapija palīdz mazināt trauksmi, depresiju un stresu, kas saistīts ar neauglības pieredzi. Ir pētījumi par iespējama pozitīvu psihoterapijas ietekmi uz auglību, kas norāda, ka psiholoģiskais atbalsts var ne tikai uzlabot emocionālo pašsajūtu, bet arī palielināt iespēju ieņemt bērnu gada laikā. Savukārt ir arī citi pētījumi, kas šādu saikni neapstiprina. Kā arī joprojām nav skaidrs, vai stress ir cēlonis vai sekas auglības grūtībām.

Medikamentozā ārstēšana

Ja parādās izteikta depresija vai trauksme, antidepresanti var būt nozīmīgs risinājums. Pašlaik nav pierādījumu, ka antidepresanti negatīvi ietekmētu auglību, un daudzi preparāti ir droši lietojami arī grūtniecības laikā.

Sociālais un līdzcilvēku atbalsts

Ļoti noderīgas var būt atbalsta grupas vai sarunas ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši līdzīgu pieredzi, jo sarunas ar tuviniekiem, kas to nav pieredzējuši, nereti ir grūtas.

Valsts apmaksāta mākslīgā apaugļošana Latvijā

Valsts apmaksāta mākslīgā apaugļošana (IVF) Latvijā pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam (ieskaitot). Valsts sedz divas procedūras, ja pēc tām nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība. Apmaksātas tiek: olšūnu stimulācija ar medikamentiem, olšūnu un spermatozoīdu iegūšana, apaugļošana laboratorijā, embriju audzēšana, līdz piecu embriju sasaldēšana un embrija ievadīšana dzemdē. Pieteikšanās notiek pie ginekologa, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ārsts nosūta pacienti NVD centralizētajā gaidīšanas rindā, pēc kuras sieviete saņem uzaicinājumu procedūras uzsākšanai.

Pētījumu trūkums

Lai gan auglības ārstēšana ir plaši pieejama augsti attīstītās valstīs, trūkst sistemātisku pētījumu par to, kā novērst un ārstēt perinatālo depresiju sievietēm, kas ieņēmušas bērnu ar IVF palīdzību. Nepieciešami arī turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai šai grupai būtu nepieciešamas pielāgotas psiholoģiskās pieejas.

Avoti:

1. Centre of Perinatal Excellence (COPE). (n.d.). Mental health and IVF.

2. American College of Obstetricians and Gynecologists. (2023). Treatment and management of mental health conditions during pregnancy and postpartum (Clinical Practice Guideline No. 5). Obstetrics & Gynecology, 141(6), 1262–1288.

3. RISEUP-PPD. (n.d.). Evidence-based practice guidelines for prevention, screening and treatment of peripartum depression.

4. World Health Organization. (2022). Guide for integration of perinatal mental health in maternal and child health services.

5. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mediciniska-apauglosana?fbclid=IwY2xjawNdyOlleHRuA2FlbQIxMABicmlkETEzaHpjYlhETkxVSGNqaGZrAR71jGofY5nBVmq1iFMaTeCsUVEYC3zzUIcDZmOw12x9i7GCGF6X2n2EuHesLw_aem_fqUpFoZtmFSBt8OYV5TaWw

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.