Prolaktīns un psihiskā veselība
- Linda Rubene
- Dec 8, 2023
- 2 min read
Updated: Mar 21
Prolaktīns ir hormons, ko ražo hipofīze un kas pārsvarā ir pazīstams ar savu svarīgo lomu laktācijas periodā. Tomēr prolaktīns organismā pilda arī daudzas citas funkcijas, tostarp reproduktīvās, vielmaiņas, šķidruma regulēšana, imūnsistēmas regulēšana un uzvedības funkcijas. Prolaktīns tiek ražots gan hipofīzes priekšējā daļā, gan dažādās vietās citur organismā, piemēram, dzemdē, imūnās šūnās, krūtīs, prostatā, ādā un taukaudos. Stāvokli, kad asinīs cirkulē pārāk daudz prolaktīna, sauc par hiperprolaktinēmiju, ko var izraisīt, piemēram, grūtniecība, medikamenti, kas bloķē dopamīna darbību organismā, un audzēji.
Prolaktīns ir saistīts arī ar psihisko veselību. Pētījumi liecina, ka prolaktīna līmenis plazmā ir var būt lielāks depresijas traucējumu gadījumā, kā arī tam ur pierādīta saistība ar trauksmi, aizkaitināmību, somatizāciju (tendenci piedzīvot un izpaust psiholoģisku stresu fizisku simptomu veidā), psihotiskiem simptomiem un sirdsdarbības ātruma izmaiņām. Prolaktīnam ir nozīme stresa regulēšanā, tomēr kādā veidā prolaktīns palīdz stresu regulēt vēl nav pilnībā skaidrs (lai gan ir vairākas teorijas, piemēram, ka prolaktīns palīdz nodrošināt homeostāzi imūnajā sistēma, ietekmē hipotalāma un hipokampa aktivitāti (šīs smadzeņu daļas ir iesaistītas emociju regulācijā) un ietekmē impulsa pārvadi nervu šūnās caur dažādiem mehānismiem).
Pētījumos ar dzīvniekiem ir novērota cēloņsakarība starp samazinātu mātes aprūpi un depresijai līdzīgu stāvokli vai emocionālās uzvedības izmaiņām pēcnācējiem. Ir pierādīts, ka prolaktīnam ir nozīme mātes uzvedībā, un samazināta mātes aprūpe ir saistīta ar paaugstinātu prolaktīna līmeni pēcnācējiem. Šis prolaktīna līmeņa pieaugums ir saistīts ar depresijai līdzīgu uzvedību un emocionālās uzvedības izmaiņām. Precīzi mehānismi, kā prolaktīns ietekmē mātes uzvedību un pēcnācēju attīstību, joprojām nav pilnībā izprasti, taču tiek uzskatīts, ka tie ietver izmaiņas hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asī un stresa reakciju regulēšanu.
Daži medikamenti, kas tiek izmantoti psihiatrijā var ietekmēt prolaktīna līmeni asinīs. Šī iemesla dēļ prolaktīna noteikšana asinīs ir bieža analīze, ko ārsts var nozīmēt pēc medikamentozas terapijas uzsākšanas. Antipsihotiskie līdzekļi, īpaši tipiski antipsihotiskie līdzekļi, var izraisīt prolaktīna līmeņa paaugstināšanos. Viens no galvenajiem mehānismiem kas nodrošina antipsihotisko medikamentu darbību ir dopamīna receptoru bloķēšana. Bloķējot dopamīna receptorus dažādās smadzeņu daļās medikamenti nodrošina dāžadus efektus. Kā vēlamo efektu mēs uzskatam psihotisko simptomu mazināšanos, ko veicina dopamīna blokāde smadzeņu mesolimbiskajā ceļā (savieno vidussmadzenes ar smadzeņu priekšējo daļu). Tomēr šo pašu receptoru blokāde citā smadzeņu daļā - tuberoinfandibulārrajā ceļā (savieno hipotalāmu ar hipofīzi) - izraisa prolaktīna līmeņa paaugstināšanos - hiperprolaktinēmiju.
Paaugstināta prolaktīna līmenim ir iespējamas arī psiholoģiskas sekas. Ilgstoši paaugstināts prolaktīna līmenis var ietekmēt garastāvokli, izraisīt nogurumu, motivācijas trūkumu, seksuālās funkcijas traucējumus (libido samazināšanos, menstruāciju traucējumus, erekcijas disfunkciju), kas savukārt var vēl vairāk pastiprināt psiholoģisko distresu. Šīs blakusparādības bieži vien paliek neievērotas vai tiek attiecinātas tikai uz primāro psihisko traucējumu, nevis uz medikamentu hormonālo ietekmi.
Ja medikamentu lietošanas rezultātā paaugstinās prolaktīna līmenis, pastāv vairākas iespējamās ārstēšanas stratēģijas. Atkarībā no konkrētās situācijas ārsts var izvērtēt iespēju samazināt zāļu devu vai mainīt medikamentu uz tādu, kas mazāk ietekmē prolaktīna līmeni. Dažkārt iespējams pievienot papildu terapiju, kas palīdz līdzsvarot hormonālo ietekmi, vienlaikus saglabājot vēlamo psihisko veselību uzlabojošo efektu. Ja prolaktīna līmenis saglabājas būtiski paaugstināts arī pēc terapijas pielāgošanas (kas varētu liecināt, ka paaugstinātā prolaktīna cēlonis nemaz nav medikamenti) vai parādās ar to saistīti simptomi, piemēram, menstruāciju traucējumi, seksuālās funkcijas izmaiņas vai kaulu blīvuma samazināšanās, var būt nepieciešama papildus izmeklēšana un konsultācija pie speciālista - endokrinologa.
AVOTI:
[4]https://journals.sagepub.com/doi/10.1258/acb.2010.010025?icid=int.sj-abstract.citing-articles.325
