Psihiatra atvērta slimības lapa = visiem redzama diagnoze?

Kā patiesībā darbojas e-veselības sistēma un ko redz (vai neredz) darba devējs Latvijā

Padomju laika stigmas Latvijā joprojām ietekmē to, kā mēs domājam par psihiatru un psihisko veselību. Viens no visbiežāk dzirdētajiem baiļu scenārijiem: “Ja psihiatrs atvērs slimības lapu, darba devējs uzzinās, kāda man diagnoze, un es riskēju ar savu karjeru.” Šis mīts saglabājas pārsteidzoši noturīgs, lai gan realitātē slimības lapu (darbnespējas lapu) izsniegšanas kārtība ir stingri reglamentēta un pacienta dati ir aizsargāti.

1. Kas notiek, kad ārsts atver slimības lapu?

1. Ārsts – jebkuras specialitātes, arī psihiatrs – savā darba vietā ievada slimības lapu e-veselības sistēmā.

2. Sistēma automātiski piešķir slimības lapas numuru un klasificē to kā A (līdz 9 kalendāra dienām) vai B (ilgstošāka darbnespēja).

3. Pacients redz slimības lapu savā e-veselības profilā; darba devējs to redz caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), taču – un tas ir kritiski svarīgi – bez diagnozes.

2. Kāda informācija nonāk pie darba devēja?

Redzams darba devējam	NEREDZAMS darba devējam
• Slimības lapas numurs	• Diagnoze (latīniski vai kodā)
• Slimības lapas veids (A vai B)	• Ārsta specialitāte
• Darbnespējas periods (no–līdz)	• Ārstniecības iestādes nosaukums
• Apmaksas sadalījums (cik maksā darba devējs / VSAA)	• Slimības apraksts, smagums, simptomi

Darba devējam tātad nav juridiskas piekļuves sensitīvajai veselības informācijai. Šo datu izpaušana bez pacienta piekrišanas būtu likumpārkāpums saskaņā ar Pacientu tiesību un Ārstniecības likumu.

3. Bet vai tiešām nav nekādu “pēdu”?

Slimības lapas metadatos parādās ārstniecības iestādes kods – tehnisks identifikators, kuru izmanto Nacionālais veselības dienests. Taču:

• Kods nav saprotami “iztulkojams” – nav vienotas publiskas datubāzes, kas kodu sasaista ar specializāciju (piem., “psihiatrija”).

• Darba devēji vairumā gadījumu nezina šādu kodu eksistenci, nemaz nerunājot par to interpretēšanu.

• Praksē darba devēji koncentrējas tikai uz algas aprēķināšanas daļu – ilgumu un izmaksu.

  
  

Tātad: redzamās “pēdas” nav funkcionālas un nekalpo kā privātuma zudums.

4. Kāpēc saglabājas mīts par atklātu diagnozi?

1. Vēsturiskā pieredze – padomju laikos psihiatrija nereti tika izmantota represijām, un bailes no “uzskaites” palikušas kolektīvajā atmiņā.

2. Nepārskatāma sistēma – daudzslāņainie saīsinājumi (EDS, VSAA, NVD) rada sajūtu, ka “kaut kur noteikti ir norādīta diagnoze”.

3. Pašstigmatizācija – cilvēks pats jūtas nērti un tāpēc pieņem, ka apkārtējie uzreiz pamanīs “ko slēpj”.

5. Pacienta tiesības un praktiskie padomi

Ko tad ir iespējams darīt, lai mazinātu bažas? Vai sava diagnoze ir jāizpauž pašam? Svarīgi atcerēties, ka:

• Var un vajadzētu jautāt savam ārstam – ja rodas bažas par privātumu, jāuzdod jautājumus tieši konsultācijas laikā.

• Var arī pats pārbaudīt e-veselībā – pacients var redzēt, kas tieši ierakstīts, un pārliecināties, ka diagnoze darba devējam nav redzama.

• Nav pienākums izpaust slimības cēloni – pat ja kolēģi jautā, iespējams atbildēt neitrāli (“veselības jautājumi, kas nav saistīti ar darbu”) un tas ir juridiski pietiekami.

• Ilgstošas slimības gadījumā darba devējs drīkst prasīt arodārsta atzinumu, bet arī tad diagnoze netiek atklāta; tiek izvērtēta tikai darba spēja konkrētajā amatā.

6. Kopsavilkums

• Slimības lapas mērķis ir atspoguļot darbnespēju un aprēķināt sociālās garantijas, nevis atklāt diagnozi.

• Darba devējs redz minimālu datu kopumu (ilgums, A/B tips, numurs).

• Diagnoze, ārsts, iestāde – paliek tikai pacienta un veselības aprūpes profesionāļu zināšanā.

• Redzamība ir tikai tehniskam iestādes kodam, kas praktiski neko neizsaka un neapdraud privātumu.

Tāpēc, ja psihiatrs iesaka slimības lapu, nevajadzētu baidīties no “zīmoga” vai “slepena saraksta” – Latvijas likumi un e-veselības sistēma šodien strādā datu aizsardzības labā, nevis pret to.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru.