Psihiskās veselības aizsargfaktori

Kas ir psihiskā veselība?

Psihiskā veselība ir būtiska cilvēka vispārējās labklājības sastāvdaļa, kas ietver mūsu emocionālo, psiholoģisko un sociālo stāvokli. Tā ietekmē, kā mēs domājam, jūtamies, uzvedamies, kā tiekam galā ar ikdienas stresu, kā veidojam un uzturam attiecības, kā arī to kā pieņemam lēmumus. Psihiskā veselība nav tikai slimības neesamība, tā ir arī spēja piedzīvot pozitīvas emocijas, atrast jēgu dzīvē, pielāgoties pārmaiņām un saglabāt līdzsvaru izaicinājumu laikā.

Līdzīgi kā fiziskā veselība, arī psihiskā veselība svārstās dzīves laikā un ir atkarīga gan no iedzimtiem, gan vides faktoriem. To ietekmē mūsu bioloģija, dzīves pieredze, sociālais atbalsts, kultūras un ekonomiskie apstākļi. Tāpēc ir svarīgi saprast ne tikai to, kas var apdraudēt psihisko veselību, bet arī to, kas to pasargā.

Riska faktori psihiskajai veselībai

Riska faktori ir apstākļi vai notikumi, kas palielina iespēju attīstīties psihiskās veselības traucējumiem vai pasliktināt esošo stāvokli. Tie var būt bioloģiski, psiholoģiski vai sociāli.

Biežākie riska faktori:

• Bioloģiskie faktori: iedzimtība, hroniskas slimības, hormonālie traucējumi, traumatisks smadzeņu ievainojums (trauma).

• Psiholoģiskie faktori: bērnības emocionāla vai fiziska vardarbība, ilgstošs stress, neveselīgi stresa pārvarēšanas mehānismi.

• Sociālie faktori: nabadzība, bezdarbs, sociālā izolācija, diskriminācija, dzīvošana bīstamā vidē, nestabilas ģimenes attiecības.

  
  

Šie faktori ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam attīstīsies psihiskie traucējumi, taču tie palielina to iespējamību, īpaši tad, ja riska faktori ir vairāki un ilgstoši.

Aizsargfaktori psihiskajai veselībai

Aizsargfaktori ir pretspēks riska faktoriem – tie palīdz cilvēkam saglabāt vai uzlabot psihisko veselību, mazinot stresa ietekmi un palielinot spēju atgūties pēc grūtībām. Tie darbojas gan kā “drošības spilvens” krīzes laikā, gan kā resursi, kas palīdz attīstīties un plaukt arī mierīgākos dzīves posmos.

Aizsargfaktorus var iedalīt vairākos līmeņos no pamata fizioloģiskām vajadzībām līdz psiholoģiskiem un sociāliem resursiem.

1. Pamatvajadzību nodrošināšana

Psihiskā veselība ir ievērojami ievainojamāka, ja nav nodrošinātas cilvēka pamata fizioloģiskās vajadzības kā:

• regulārs, pilnvērtīgs uzturs un piekļuve tīram ūdenim;

• drošas un stabilas mājas, kas pasargā no laikapstākļiem un ārējiem draudiem;

• finansiālā stabilitāte, kas nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un samazina hronisku stresu par izdzīvošanu;

• pieeja veselības aprūpei, tostarp profilaktiskai un psihiskās veselības aprūpei;

• pietiekams un kvalitatīvs miegs, kas ir tieši saistīts ar emocionālo stabilitāti;

• brīvība no hroniskām sāpēm vai neārstētām slimībām.

  
  

2. Drošība un aizsardzība

Cilvēkam ir nepieciešama gan fiziska, gan emocionāla drošība. Tā sevī ietver tādas lietas un apstākļus kā:

• aizsardzība pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju;

• stabila dzīvesvieta un apkārtējā vide, kur nav pastāvīga draudu sajūta;

• droša kopiena, kurā ir zems noziedzības līmenis;

• tiesību un brīvību ievērošana, bez diskriminācijas vai vajāšanas riska.

3. Atbalstošas sociālās saiknes

Cilvēks ir sociāla būtne, kam piederības un pieņemšanas sajūta ir ārkārtīgi nozīmīga arī veselībai. Pozitīvas un uzticamas attiecības nodrošina vietu, kur dalīties pieredzē, saņemt atbalstu un gūt apstiprinājumu savām emocijām. Tas, savukārt, stiprina pašvērtējumu un noturību, ļaujot ne tikai pārvarēt grūtības, bet arī pilnvērtīgi piedzīvot dzīves pozitīvos mirkļus. Kas darbosies kā nozīmīgs aizsargfaktors:

• vismaz viena vai divas tuvas, uzticamas attiecības;

• piederība grupai vai kopienai, kas sniedz emocionālu drošību;

• iespējas pozitīvai sociālai mijiedarbībai, kur cilvēks jūtas novērtēts;

• savstarpējs atbalsts, kur palīdzība tiek gan saņemta, gan sniegta.

4. Psiholoģiskie resursi un pārvarēšanas prasmes

Iekšējie resursi palīdz izturēt stresu un atjaunoties pēc grūtībām:

• veselīgas stresa pārvarēšanas stratēģijas, piemēram, problēmu risināšana, relaksācijas tehnikas, atbalsta meklēšana;

• pašvērtējums un pašlīdzjūtība, kas palīdz saglabāt iekšējo līdzsvaru;

• rīcības brīvības un kontroles sajūta pār svarīgiem dzīves lēmumiem;

• noturība jeb spēja atgūties pēc krīzes;

• emociju regulācijas prasmes.

5. Dzīves jēga un mērķis

Dzīves jēga ir viens no spēcīgākajiem psiholoģiskajiem aizsargfaktoriem. Tas var izpausties kā:

• iesaistīšanās jēgpilnās aktivitātēs, kas rada gandarījumu;

• saskaņa ar personīgajām vērtībām, kas sniedz iekšēju stabilitāti;

• ieguldījums kaut kā lielāka labā, kas veicina piederības sajūtu;

• cerības saglabāšana nākotnei, pat grūtos brīžos.

6. Iespējas izaugsmei un autonomijai

Personīgā attīstība un lēmumu brīvība kā:

• jaunu prasmju apguve un talantu attīstīšana;

• brīvība pieņemt svarīgus personīgos lēmumus;

• identitātes izpēte bez bailēm no nosodījuma.

7. Veselīgi dzīvesveida ieradumi

Ikdienas izvēles būtiski ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību. Sabalansēts dzīvesveids ne tikai palīdz uzturēt enerģiju un fizisko izturību, bet arī uzlabo garastāvokli, stiprina emocionālo noturību un mazina stresa ietekmi:

• regulāras fiziskās aktivitātes, kas uzlabo garastāvokli un enerģiju;

• izvairīšanās no alkohola un citu kaitīgu psihoaktīvo vielu lietošanas;

• piekļuve dabai vai atjaunojošai videi, kas samazina stresa līmeni.

Kā aizsargfaktori darbojas praksē?

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar līdzīgu riska faktoru skaitu psihiskās veselības iznākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no aizsargfaktoru klātbūtnes. Piemēram, cilvēks, kurš piedzīvojis bērnības traumas, bet ir izveidojis stabilas attiecības un ieguvis piekļuvi terapijai, bieži spēj veiksmīgāk pielāgoties un atjaunoties nekā cilvēks, kam šādu resursu nav. Aizsargfaktori ne tikai samazina slimību risku, bet arī veicina psiholoģisko “līdzsvaru”, kurā cilvēks spēj baudīt pozitīvus dzīves aspektus, pat saskaroties ar izaicinājumiem.

Kāpēc psihiskās veselības uzturēšana nav vienkārša formula?

Sabiedrībā bieži sastopama pārliecība, ka psihisko veselību iespējams uzturēt ar dažām vienkāršām darbībām, piemēram, “vairāk sportot”, “domāt pozitīvi” vai “izvairīties no stresa”. Lai gan šie ieteikumi var būt noderīgi, tie neaptver visu realitāti.

Psihiskā veselība ir dinamisks līdzsvars starp riska un aizsargfaktoriem, un tas mainās atkarībā no dzīves posma, sociālajiem apstākļiem un personīgās vēstures. Cilvēks var būt fiziski vesels un materiāli nodrošināts, bet cīnīties ar depresiju vai trauksmi ilgstoša emocionāla stresa vai traumatiska notikuma dēļ. Tāpat kā fiziskajā veselībā, arī psihiskajā veselībā nav vienas universālas receptes, kas der visiem.

Svarīgākais ir saprast, ka aizsargfaktorus var attīstīt un stiprināt gan individuāli, gan sabiedrības līmenī. Tas prasa ilgtermiņa darbu, apzinātību un sistēmiskus risinājumus, nevis ātrus un vienkāršus padomus, kas lielākoties neietver izpratni par kompleksu atbilžu nepieciešamību.

Materiāli:

• World Health Organization. (2022). World Mental Health Report: Transforming mental health for all. Geneva: WHO. https://www.who.int/publications/i/item/9789240063600

• Keyes, C. L. M. (2007). Promoting and protecting mental health as flourishing: A complementary strategy for improving national mental health. American Psychologist, 62(2), 95–108. https://doi.org/10.1037/0003-066X.62.2.95

• Garmezy, N. (1991). Resiliency and vulnerability to adverse developmental outcomes associated with poverty. American Behavioral Scientist, 34(4), 416–430. https://doi.org/10.1177/0002764291034004003

• Masten, A. S., & Reed, M. G. J. (2002). Resilience in development. In C. R. Snyder & S. J. Lopez (Eds.), Handbook of Positive Psychology (pp. 74–88). Oxford University Press. https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195187243.013.0012

• Nelson, C. A., Zeanah, C. H., Fox, N. A., Marshall, P. J., Smyke, A. T., & Guthrie, D. (2007). Cognitive recovery in socially deprived young children: The Bucharest Early Intervention Project. Science, 318(5858), 1937–1940. DOI: 10.1126/science.1143921 https://www.science.org/doi/10.1126/science.1143921

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.