Sezonāla depresija jeb sezonāli afektīvi traucējumi

Lapām nokrītot un dienām kļūstot īsākām, daudzi cilvēki saskaras ar ne tikai ziemas iestāšanos. Sezonālie afektīvie traucējumi- depresijas forma, kas izpaužas noteiktos gadalaikos, katru gadu met ēnu uz daudzu cilvēku dzīvi. Šis raksts dos ieskatu sezonālu afektīvu traucējumu noslēpumos, izpētot to simptomus, cēloņus un ārstēšanas iespējas.

Kā izpaužas sezonāli afektīvi traucējumi?

Sezonāla depresija jeb sezonāli afektīvi (garastāvokļa) traucējumi nav atsevišķa psihisku traucējumu diagnoze, bet ir rekurentu depresīvu traucējumu paveids, kam raksturīga sezonalitāte lielākoties gada tumšajā laikā. Lai diagnosticētu sezonālus afektīvus traucējumus mēs meklējam saikni tajā, kā parādās depresijas simptomi - tiem jābūt saistītiem ar konkrētu sezonu katru gadu ar pilnīgu simptomu izzušanu pārējā gada laikā. Simptomiem jābūt novērotiem vismaz 2 gadus un, ja vērtējam cilvēka dzīvi kopumā, tad tiek novērotas vairāk sezonas ar depresiju nekā bez tās. Lielākoties sezonāla depresija tiek piedzīvota ziemā, taču tas neizslēdz arī tās izpausmes citos gadalaikos. Parasti sezonāliem efektīviem traucējumiem ir atipiska depresijas gaita.

Simptomi

Ziemas depresija (biežāk sastopamā forma):

• nomākts garastāvoklis,

• miegainība, vēlme gulēt ilgāk,

• palielināta apetīte, īpaši uz ogļhidrātiem → svara pieaugums,

• sociāla izolācija (“hibernēšanās”),

• sāpju sūdzības un sliktāka pašsajūta vakaros.

Vasaras depresija (retāk):

• trauksme un aizkaitināmība,

• miega traucējumi, bezmiegs,

• pazemināta apetīte → svara zudums,

• ažitācija, nemiers, libido samazināšanās.

Nelielai daļai pacientu novēro tipiskas depresijas simptomus - anhedoniju, psihomotoru gausumu vai ažitāciju, nespēku, nepilnvērtības izjūtu un vainas apziņu, grūtības koncentrēties, domas par dzīves bezjēdzību, tipiskas endogēnas depresijas diennakts svārstības (sliktāka pašsajūta dienas pirmajā pusē). Sezonālas depresijas pacientiem reti ir suicidālas tieksmes vai psihotiski simptomi.

Cēloņi

Lielu nozīmi sezonālas depresijas izpratnei spēlē cirkadiānais jeb diennakts ritms. Diennakts ritms ir kā dabisks, iekšējs bioloģisks pulkstenis, kas regulē dažādus fizioloģiskos un uzvedības procesus dzīvos organismos aptuveni 24 stundu ciklā. Šo ritmu virza sarežģīts bioloģisko mehānismu tīkls, un to ietekmē ārējie signāli, jo īpaši dienas gaismas-tumsas cikls. Diennakts ritmam ir izšķiroša nozīme dažādu ķermeņa funkciju, tostarp miega un nomoda maiņas, hormonu sekrēcijas, ķermeņa temperatūras un vielmaiņas koordinēšanā.

Tiek uzskatīts, ka sezonālai depresijai iespējami vairāki cēloņi:

1. Serotonīna disregulācija - samazinās serotonīna aktivitāte, kas spēlē lomu depresijas attīstībā

2. Melatonīna pārprodukcija - palielinās miegainība

3. Abu šo faktoru kombinācija (samazināts serotīns un palielināts melatonīns), kas izraisa izmaiņas cirkadiānajā ritmā

4. Samazināts D vitamīns (kas pastarpināti var ietekmēt serotonīna aktivitāti) - ziemā saules gaismas trūkums pazemina D vitamīna līmeni organismā.

5. Kortizols - sezonāli afektīvu traucējumu pacientiem pacientiem novērots samazināts kortizola pamošanās efekts ziemas mēnešos. Tas atšķir šos traucējumus no citiem depresijas veidiem, kur biežāk sastopams paaugstināts kortizola līmenis.

6. Smadzeņu struktūras - magnētiskās rezonanses izmeklējumi norāda uz iespējamu samazinātu smadzeņu stumbra apjomu, kas varētu būt saistīts ar īsāku dienas gaismas laiku un apjomu un garastāvokļa pasliktināšanos/anhedoniju.

Ārstēšanas metodes

Sezonāli afektīvo traucējumu ārstēšanā parasti izmanto vairākas metodes atsevišķi vai kombinācijā:

1. Dzīvesveida pārmaiņas

2. Gaismas terapija

3. Psihoterapija

4. Antidepresanti (un cita medikamentoza terapija)

Dzīvesveids:

Dzīvesveida izmaiņas, kas var palīdzēt cilvēkiem ar sezonāliem afektīviem traucējumiem, ietver regulāra dienas režīma uzturēšanu, pakļaujoties dabiskajam apgaismojumam, īpaši no rīta, veicot tādas aktivitātes kā pastaigas ārā vai sēdēšana pie gaiša loga. Palīdz iekļaut regulārus fiziskos vingrinājumus, kas var uzlabot garastāvokli un enerģijas līmeni, ievērot sabalansētu uzturu, kas bagāts ar pilngraudu produktiem, augļiem, dārzeņiem un olbaltumvielām, lai atbalstītu vispārējo labsajūtu. Kā atbalsts var būt arī stresa regulācija, izmantojot tādas relaksācijas metodes kā meditācija vai dziļā elpošana. Kā arī nepieciešams nodrošināt pietiekamu miegu, tiekties pēc regulāra miega grafika un radīt komfortablu miega vidi, kas var palīdzēt regulēt diennakts ritmus un mazināt sezonāli afektīvo traucējumu simptomus.

Gaismas terapija:

Gaismas terapija sezonālu afektīvu traucējumu ārstēšanai ietver cilvēka ekspozīciju specializētam lampām, kas izstaro spilgtu, pilna spektra gaismu, kas atdarina dabisko saules gaismu. Šī terapija parasti prasa sēdēt gaismas kastes priekšā noteiktu laiku katru dienu, parasti no rīta. Spilgtā gaisma palīdz regulēt ķermeņa diennakts ritmus un var mazināt ar sezonāli afektīviem traucējumiem saistītos depresijas simptomus, palielinot serotonīna līmeni un samazinot melatonīna ražošanu, tādējādi uzlabojot garastāvokli un enerģijas līmeni. Tipiska rekomendācija gaismas terapijai:

• Apgaismojumam, ko saņem cilvēks jābūt vismaz 10000 luksiem (lx)

• Gaismas terapijas lampai jāproducē pēc iespējas mazāk UV staru

• Jāsaņem pirmās stundas laikā pēc pamošanās

• Jāilgst 20-30 minūtes ilgi

• Jātur vidēji 40-60 cm attālumā no sejas vai pēc ražotāja rekomendācijām

• Acis jātur vaļā, bet nevajadzētu skatīties tieši gaismā

• Jāpielieto visu gada tumšo laiku, efekts parasti parādās dažu dienu līdz 2 nedēļu laikā

Psihoterapija:

Dažādām psihoterapijas metodēm ir pierādīts efekts depresīvo un trauksmes simptomu mazināšanā. Kā īstermiņa (12-16 sesijas) terapijas metode tiek rekomendēta kognitīvi biheiviorālā terapija ar mērķi strādās ar neveselīgiem uzvedības modeļiem un domu paterniem. Ilgtermiņā plašāk pielieto psihodinamisko psihoterapiju ar mērķi vairāk strādāt ar dziļākām personības izmaiņām. Ir pieejamas arī dažādas citas psihoterapijas metodes kurām var būt depresīvo traucējumu ārstēšanā, taču Latvijā visplašāk pieejamas ir tieši augstāk minētās.

Medikamentoza terapija:

Koriģēt D vitamīna deficītu, ja tāds ir (iepriekš jānosaka D vitamīna līmenis asinīs). Veikt vispārēju veselības pārbaudi un ārstēt somatiskas saslimšanas, ja tādas tiek konstatētas (piemēram, anēmija un hipotireoze arī var izraisīt depresijai līdzīgus simptomus). No psihiatrijā pielietotajiem medikamentiem parasti pirmā izvēle ir antidepresantu grupas medikamenti, piemēram, bupropions (norepinefrīna un dopamīna atpakaļsaistes inhibitors), selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (fluoksetīns, escitaloprams, sertralīns u.c) vai agomelatīns (melatonīna receptoru agonists).

Noslēgums

Jāsaka, ka sezonāli afektīvie traucējumi daudziem ir īsts un bieži vien nepietiekami novērtēts izaicinājums, kas met drūmu ēnu uz mainīgajiem gadalaikiem. Tomēr, dziļāk izprotot to cēloņus un izmantojot efektīvu ārstēšanu, piemēram, gaismas terapiju, cilvēki var atrast atvieglojumu un atgūt kontroli pār savu garastāvokli un enerģijas līmeni.

Avoti:

1. Field, T. (2024). Seasonal affective disorder: A narrative review. Journal of Clinical Psychology and Neurology, 2(1), 1–8. https://doi.org/10.61440/JCPN.2024.v2.14

2. Melrose, S. (2015). Seasonal affective disorder: An overview of assessment and treatment approaches. ISRN Psychiatry, 2015, Article ID 178564. https://doi.org/10.1155/2015/178564

3. National Institute of Mental Health. (2023). Seasonal affective disorder (NIH Publication No. 23-MH-8138). U.S. Department of Health and Human Services, National Institutes of Health.

4. https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/sezonali-garastavokla-traucejumi-2086/

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.