Trauma, sievietes un psihiskā veselība

Trauma ir pieredze, kas skar gandrīz ikvienu cilvēku dzīves laikā. Tā var būt pēkšņa un acīmredzama (kā autoavārija vai vardarbīgs uzbrukums), bet var būt arī ilgstoša un neredzama, piemēram, emocionāla pazemošana vai partnera kontrole ikdienā. Lai gan ikviens var saskarties ar traumatisku pieredzi, pētījumi konsekventi rāda, ka sievietēm pastāv paaugstināts risks noteiktām traumu formām, īpaši starppersonu vardarbībai. Šīs pieredzes rada smagas un ilgstošas sekas psihiskajai veselībai, ietekmējot ne tikai indivīdu, bet arī ģimenes un sabiedrību kopumā.

Kas ir trauma?

Psiholoģiskā trauma ir subjektīvi sāpīga vai satraucoša pieredze, kas pārsniedz cilvēka spējas tikt galā ar stresu. Traumu parasti definē kā pieredzi, kas saistīta ar reālu vai draudētu nāvi, nopietnu ievainojumu vai seksuālu vardarbību.

Izšķir divus galvenos traumas veidus:

• Akūta trauma – vienreizējs, ļoti spēcīgs notikums (piemēram, autoavārija).

• Kompleksā trauma – atkārtota, ilgstoša pieredze, kas bieži notiek attiecībās ar tuviem cilvēkiem (piemēram, emocionāla vai fiziska vardarbība ģimenē).

Sievietēm traumatiska pieredze bieži vien ir saistīta tieši ar attiecībām – vardarbību ģimenē, seksuālu piespiešanu vai piespiedu kontroli. Tas padara traumas ietekmi īpaši dziļu un ilgstošu.

Seksuālā vardarbība

Seksuālā vardarbība un seksuālā piespiešana ir viena no visbiežākajām traumām, ar kurām saskaras sievietes. Pasaules mēroga pētījumi rāda, ka aptuveni 20% sieviešu dzīves laikā ir piedzīvojušas seksuālu vardarbību, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir ap 5%.

Sekas šādai pieredzei ir daudzdimensionālas:

• paaugstināts depresijas un trauksmes risks,

• pašnāvības domu un uzvedības biežāka sastopamība,

• grūtības intīmās attiecībās (bailes no tuvības, seksuāla neapmierinātība, sāpju pastiprināšanās).

Atkārtota piespiešana rada smagāku psiholoģisku slodzi, un traumas ietekme ir cieši saistīta ar vecumu, kurā tā notikusi. Piemēram, sievietes, kas pirmo reizi piedzīvojušas seksuālu piespiešanu pusaudžu vecumā, vēlāk biežāk cieš no fiziskas un psihiskas veselības problēmām.

Vardarbība partnerattiecībās un piespiedu kontrole

Vardarbība partnerattiecībās ir izplatīts un smags psihiskās veselības apdraudējums. Īpaši bīstama ir piespiedu kontrole – vardarbības forma, kas nav vienreizēja, bet veidojas kā ilgstošs uzvedības modelis.

Piespiedu kontrole izpaužas kā:

• partnera pārvietošanās un kontaktu uzraudzīšana,

• izolēšana no draugiem un ģimenes,

• draudi nodarīt pāri sievietei vai bērniem,

• piekļuves liegšana finanšu resursiem vai medicīnas aprūpei,

• reproduktīvā piespiešana (piemēram, spiediens atteikties no kontracepcijas).

Atšķirībā no fiziskas vardarbības piespiedu kontrole bieži neatstāj redzamas pēdas, bet tā pamazām grauj sievietes autonomiju, pašcieņu un drošības sajūtu. Šī vardarbības forma rada augstu risku kompleksajam posttraumatiskā stresa traucējumam (KPTSS), kur papildus PTSS simptomiem parādās grūtības ar pašidentitāti, emociju regulāciju un attiecībām.

Psihiskās veselības sekas

Traumas pieredze rada būtisku psihisko saslimšanu slogu, un sievietes cieš no šīm sekām ievērojami biežāk nekā vīrieši.

Visbiežākās sekas ir:

• Posttraumatiskā stresa traucējumi (PTST) – sievietēm 10–12% pret 5–6% vīriešiem.

• Depresija un trauksme – bieži komorbiditātē ar PTST.

• Atkarības – alkohola un vielu lietošana kā veids, kā mazināt simptomus.

• Pašnāvības risks – īpaši augsts pēc bērnības traumas vai seksuālas vardarbības.

Psihiskās sekas bieži ietver arī somatiskus simptomus – galvassāpes, sāpes vēderā, miega traucējumus, kas var maldināt un novest pie tā, ka trauma netiek savlaicīgi atpazīta.

Bioloģiskie mehānismi un sieviešu īpašā ievainojamība

Trauma izraisa tūlītēju organisma reakciju – tiek aktivizēta simpātiskā nervu sistēma un hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass. Tas nozīmē, ka strauji izdalās kateholamīni un kortizols. Ja stress ir hronisks, šīs sistēmas kļūst disfunkcionālas, radot pastāvīgu trauksmi, miega traucējumus un imūnsistēmas pavājināšanos.

Pētījumi rāda, ka sievietēm ar PTST kortizola regulācija bieži atšķiras no vīriešiem. Turklāt sievietes ir jutīgākas pret hormonālām svārstībām, kas saistītas ar menstruālo ciklu, grūtniecību vai menopauzi. Reproduktīvā veselība, piemēram, tādi stāvokļi kā endometrioze, bieži saistās ar paaugstinātu depresijas un trauksmes risku, taču to psihiskā dimensija veselības aprūpē nereti tiek palaista garām.

Trauma bērnībā un paaudzēs

Bērnībā gūta trauma atstāj vissmagākās sekas. Tā var izjaukt smadzeņu attīstību un radīt paaugstinātu ievainojamību psihiskām slimībām pieaugušā vecumā.

Adverse Childhood Experiences (ACE) jeb nelabvēlīgās bērnības pieredzes, piemēram, vardarbība, pamešana novārtā vai dzīvošana vardarbīgā vidē, palielina risku:

• depresijai un trauksmei,

• pašnāvnieciskām domām,

• vielu lietošanas traucējumiem,

• pat sirds un vielmaiņas slimībām.

Turklāt trauma nereti rada starpaaudžu ietekmi – sievietes, kas piedzīvojušas vardarbību, var neapzināti nodot trauksmes un nedrošības modeļus saviem bērniem. Tas atkal palielina risku nākamajām paaudzēm.

Atveseļošanās ir iespējama

Lai arī trauma var būt dziļa un ilgstoša, tā nav nolemtība. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku ar laiku atkopjas – daļa simptomu mazinās spontāni vai ar ģimenes un draugu atbalstu. Gandrīz puse PTSS gadījumu remitē sešu mēnešu laikā pēc notikuma.

Kas palīdz atveseļoties?

• Terapija: visefektīvākās metodes ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), ekspozīcijas terapija, EMDR un kognitīvā procesa terapija.

• Drošas attiecības: atbalsts no ģimenes, draugiem un kopienas ir aizsargfaktors, kas būtiski veicina atveseļošanos.

• Traumu-informēta aprūpe: speciālistiem ir jānodrošina drošība, cieņa un empātija, izvairoties no sekundāras traumatizācijas.

Kāpēc atbalstīt sievietes nozīmē atbalstīt sabiedrību?

Trauma sievietēm ietekmē ne tikai viņu personīgo dzīvi, bet arī bērnus, ģimeni un plašāku sabiedrību. Lai gan sievietes veselība ir nozīmīga arī ārpus ģimenes un bērna konteksta, tajā pašā laikā sievietes veselība ir cieši saistīta ar bērnu attīstību un ģimenes labklājību. Ja trauma paliek neārstēta, tā rada slogu ne tikai indivīdam, bet arī veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai kopumā.

Investīcijas traumu-informētā aprūpē un psihiskās veselības pakalpojumos nozīmē:

• mazāku invaliditātes un slimības risku,

• mazāku vardarbības atkārtošanās risku,

• veselīgākas ģimenes un stiprāku sabiedrību.

Secinājums

Trauma ir plaši izplatīta cilvēka pieredze, bet sievietes cieš no tās nesamērīgi daudz biežāk un smagāk. Seksuālā vardarbība, partnera piespiedu kontrole un bērnības traumas atstāj dziļas pēdas sieviešu psihiskajā veselībā. Tajā pašā laikā trauma nav spriedums uz mūžu, jo ar profesionālu palīdzību, drošām attiecībām un sabiedrības atbalstu atveseļošanās ir iespējama.

Atbalstot sievietes, kas piedzīvojušas traumu, mēs stiprinām ne tikai viņas, bet arī bērnus, ģimenes un visu sabiedrību. Traumu-informēta pieeja nav tikai medicīnas jautājums – tā ir sabiedrības veselības prioritāte, kas palīdz radīt drošāku un veselīgāku nākotni mums visiem.

Avoti:

• Australian Institute of Health and Welfare. (n.d.). Stress and trauma - https://www.aihw.gov.au/mental-health/topic-areas/health-wellbeing/stress-and-trauma

• Center for Substance Abuse Treatment (US). (2014). Understanding the impact of trauma. In Trauma-informed care in behavioral health services (Treatment Improvement Protocol (TIP) Series, No. 57). Substance Abuse and Mental Health Services Administration (US).

• de Visser, R. O., Rissel, C. E., Richters, J., & Smith, A. M. A. (2007). The impact of sexual coercion on psychological, physical, and sexual well-being in a representative sample of Australian women. Archives of Sexual Behavior, 36(5), 676–686. https://doi.org/10.1007/s10508-006-9129-0

• Feriante, J., & Sharma, N. P. (2025). Acute and chronic mental health trauma. In StatPearls [Internet]. StatPearls Publishing.

• Howard, L. M., Wilson, C. A., Reilly, T. J., Moss, K. M., Mishra, G. D., Coupland-Smith, E., Riecher-Rössler, A., Seedat, S., Smith, S., Steinberg, J. R., van Ditzhuijzen, J., & Oram, S. (2025). Women’s reproductive mental health: currently available evidence and future directions for research, clinical practice and health policy. World Psychiatry, 24(2), 196–215.

• Lohmann, S., Cowlishaw, S., Ney, L., O’Donnell, M., & Felmingham, K. (2024). The trauma and mental health impacts of coercive control: A systematic review and meta-analysis. Trauma, Violence, & Abuse, 25(1), 630–647. https://doi.org/10.1177/15248380231162972

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.