UDHS un sievietes cikls

Balstīts uz 10. Pasaules UDHS kongresā (Prāga, 2025) prezentēto materiālu

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms jeb traucējumi (UDHS/UDHT) sievietēm nereti tiek diagnosticēts vēlāk dzīvē un izpaužas atšķirīgāk nekā vīriešiem. Ja zēniem biežāk novēro redzamu hiperaktivitāti, tad sievietēm dominē uzmanības noturības grūtības, iekšēja nemiera sajūta un emocionāla disbalansētība. Pēdējos gados aizvien vairāk pētījumu parāda, ka hormonālās svārstības menstruālā cikla laikā būtiski ietekmē UDHS simptomu smagumu, īpaši impulsivitāti, uzmanību un darba atmiņu.

Hormonālās svārstības un to ietekme uz smadzeņu darbību

Menstruālais cikls vidēji ilgst 28 dienas un sastāv no folikulārās fāzes (pirms ovulācijas), ovulācijas un luteālās fāzes (pēc ovulācijas). Divi galvenie dzimumhormoni, kas mainās šajā ciklā, ir estrogēns (precīzāk – 17β-estradiols) un progesterons.

Estrogēnam ir neiroaizsargājoša iedarbība – tas uzlabo dopamīna un serotonīna darbību, kā arī pozitīvi ietekmē uzmanību, darba atmiņu un garastāvokli. Savukārt progesteronam bieži ir nomācoša ietekme, kas saistīta ar garastāvokļa svārstībām un kognitīvās veiktspējas pasliktināšanos.

Pētījumu rezultāti: UDHS simptomi mainās cikla gaitā

Pētījumi, kuros analizēti UDHS simptomi sievietēm dažādās cikla fāzēs, parāda šādas tendences:

• Impulsivitātes un hiperaktivitātes simptomi pastiprinās tajos cikla posmos, kad estrogēns strauji samazinās, piemēram, tieši pirms menstruācijām un tūlīt pēc ovulācijas, kad progesterona līmenis ir augsts .

• Objektīvā darba atmiņas veiktspēja (piemēram, testā Lumosity Pinball) ir labāka folikulārās fāzes laikā, kad estrogēna līmenis pakāpeniski kāpj, un pasliktinās luteālajā fāzē, kad dominē progesterons.

• Pašnovērtētie darba atmiņas traucējumi (piemēram, BDEFS skalā – Barkley Deficits in Executive Functioning Scale) atbilst šīm hormonālajām svārstībām, parādot sliktāku pašsajūtu un funkcionalitāti menstruāciju un premenstruālā periodā.

Šie rezultāti liecina, ka sievietēm ar UDHS simptomi nav nemainīgi, bet gan cikliski, un ir cieši saistīti ar endogēno hormonu līmeņiem.

Ko var rekomendēt pacientēm?

Sievietēm ar UDHS ieteicams:

1. Sākt cikla izsekošanu/pierakstu – lietot menstruāciju lietotni vai dienasgrāmatu, lai atzīmētu simptomu svārstības un emocionālās pašsajūtas izmaiņas visā ciklā.

2. Atpazīt "augsta riska periodus", kuros palielinās impulsivitāte, koncentrēšanās grūtības vai emocionāla nestabilitāte (piemēram, pirms menstruācijām vai luteālajā fāzē).

3. Izvairīties no augstas slodzes uzdevumiem vai lēmumiem tajos cikla brīžos, kad simptomi ir smagāki.

4. Apsvērt kopā ar ārstu iespēju pielāgot medikamentu devu, īpaši stimulējošās zāles, ja simptomi būtiski saasinās cikla otrajā pusē.

5. Attīstīt emocionālās regulācijas prasmes, piemēram, apzinātību, kognitīvo pārstrukturēšanu vai līdzjūtīgu pašrefleksiju, lai mazinātu pašpārmetumus un spriedzi.

Ieteikumi ārstiem un speciālistiem

Lai uzlabotu UDHS diagnostiku un ārstēšanu sievietēm, speciālistiem jāņem vērā šādi aspekti:

1. Diagnostikā jāiekļauj jautājumi par cikla ietekmi uz simptomiem – pacientēm bieži ir nediagnosticēts premestruāli disforisks sindroms vai pastiprināti cikliski simptomi.

2. Sadarbībā ar pacienti jāidentificē hormonāli jutīgi periodi un atbilstoši jāplāno terapijas uzdevumi, medikamentu lietošana vai papildu atbalsta intervences.

3. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) jāpielāgo UDHS pacientēm, īpaši fokusējoties uz laika plānošanu, uzdevumu strukturēšanu, negatīvo domu pārstrukturēšanu un emocionālo pašregulāciju.

4. Jāņem vērā pubertātes, grūtniecības, pēcdzemdību un perimenopauzes posmi kā hormonāli pārmaiņu laiki, kuros UDHS simptomi var pastiprināties.

5. Ilgstoši nepietiekami atpazīta UDHS sievietēm bieži noved pie blakus eksistējošiem traucējumiem – trauksmes, depresijas, ēšanas traucējumiem u.c. –, kas var aizēnot pamatsindromu. Holistiska pieeja ir būtiska.

Secinājums

UDHS simptomi sievietēm bieži ir mainīgi cikla laikā, un šo svārstību ignorēšana diagnostikā un ārstēšanā var novest pie nepietiekamas terapijas efektivitātes. Gan pacientēm, gan ārstiem ir svarīgi apzināties šo hormonālo ietekmi un attīstīt individuāli pielāgotu, hormonāli jutīgu pieeju, kas iekļauj pašnovērtējumu, strukturētu terapiju un, ja nepieciešams, medikamentozu pielāgošanu.

Atsauces

1. Eng, A. G., Nirjar, U., Elkins, A. R., Sizemore, Y. J., Monticello, K. N., Petersen, M. K., Miller, S. A., Barone, J., Eisenlohr-Moul, T. A., & Martel, M. M. (2023). Attention-deficit/hyperactivity disorder and the menstrual cycle: Theory and evidence. Hormones and Behavior, 158, 105466. https://doi.org/10.1016/j.yhbeh.2023.105466

2. Gloe, L. M., Kashy, D. A., Jacobs, E. G., Klump, K. L., & Moser, J. S. (2021). Examining the role of ovarian hormones in the association between worry and working memory across the menstrual cycle. Psychoneuroendocrinology, 131, 105285. https://doi.org/10.1016/j.psyneuen.2021.105285

   
   

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru.