Atpazīt vēl nenozīmē saņemt palīdzību: ko Latvijā veiktais pētījums atklāj par pēcdzemdību depresiju un trauksmi
- Linda Rubene
- 1 day ago
- 5 min read
Pēcdzemdību depresija un trauksme Latvijā nav reta parādība, tomēr simptomu atpazīšana vēl nenozīmē, ka sieviete nonāks līdz nepieciešamajai palīdzībai. Nesen žurnālā Journal of Psychiatric and Mental Health Nursing publicēts Elīnas Zelčānes un kolēģu pētījums “Šķēršļi psiholoģiskās palīdzības meklēšanā sievietēm ar depresiju, trauksmi vai abu traucējumu kombināciju pēcdzemdību periodā: kvalitatīvs pētījums” (Barriers to Psychological Help-Seeking in Postpartum Women With Depression, Anxiety, or Comorbid Conditions: A Qualitative Exploration). Šajā pētījumā analizēta Latvijas sieviešu pieredze, mēģinot saprast, kas viņas atturēja no profesionālas psiholoģiskas palīdzības meklēšanas pēcdzemdību depresijas, ģeneralizētas trauksmes vai abu traucējumu gadījumā.
Arī man bija iespēja piedalīties plašākajā projektā “Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā”, kura ietvaros šis pētījums tapis. Projekta rezultāti parādīja, ka pēcdzemdību depresija skar aptuveni 18 % jeb gandrīz katru piekto jauno māmiņu Latvijā. Tomēr vienlaikus kļuva redzama vēl kāda problēma: arī tad, ja sievietei ir depresijas vai trauksmes simptomi, palīdzība ne vienmēr tiek saņemta. Aptuveni 30 % sieviešu, kurām skrīningā konstatēja depresijas vai trauksmes pazīmes, atteicās no turpmākās konsultācijas vai nebija sasniedzamas padziļinātai psihiatra izvērtēšanai. Jaunā kvalitatīvā pētījuma daļa palīdz labāk saprast, kas atrodas aiz šiem skaitļiem un kāpēc sievietes, kurām palīdzība patiešām nepieciešama, pēc tās tomēr nevēršas.
Jaunā pētījuma rezultāti palīdz paskatīties tālāk par jautājumu, vai sieviete atpazīst savus simptomus. Tie parāda, kāpēc ar informēšanu vai skrīninga anketas aizpildīšanu vien nepietiek un kādai vajadzētu būt aprūpei, lai jaunā māmiņa palīdzību varētu ne tikai vēlēties, bet arī reāli saņemt.
Kāpēc simptomus ir tik grūti atpazīt?
Pētījumā intervēja 17 sievietes, kurām bija diagnosticēta pēcdzemdību depresija, ģeneralizēta trauksme vai abi traucējumi vienlaikus. Sievietes aprakstīja šķēršļus trīs galvenajās jomās: pašas sievietes iekšējā pieredzē, ģimenē un veselības aprūpes sistēmā.
Pēcdzemdību periods pats par sevi var būt fiziski un emocionāli smags. Miega trūkums, nogurums, satraukums par bērnu un šaubas par sevi jaunajā lomā zināmā mērā ir saprotama daļa no pielāgošanās. Tāpēc robežu starp gaidāmām grūtībām un psihisku traucējumu sievietei pašai var būt sarežģīti pamanīt.
Depresija pēc dzemdībām ne vienmēr izskatās tikai kā izteiktas skumjas. Tā var izpausties arī kā aizkaitināmība, emocionāls tukšums, vainas izjūta, intereses un prieka zudums, bezcerība, grūtības parūpēties par sevi vai izjust saikni ar bērnu. Savukārt trauksmes gadījumā priekšplānā var būt nepārtraukta raizēšanās, saspringums, sajūta, ka visu laiku jābūt modrai, nespēja atslābināties un gulēt arī tad, kad bērns guļ.
Šādus simptomus ir viegli skaidrot ar nogurumu, hormoniem vai domu, ka “visām jaunajām mammām ir grūti”. Arī pētījumā sievietes aprakstīja vilcināšanos, simptomu racionalizēšanu un informācijas trūkumu. Bieži parādījās doma: “Vēl nav tik slikti, lai meklētu palīdzību.”
Mātes vajadzības bieži paliek pēdējā vietā
Vēl viens būtisks šķērslis ir priekšstats par to, kādai jābūt “labai mātei”. No mātes nereti tiek gaidīts, ka viņa vispirms domās par bērnu, izturēs grūtības un pati tiks ar visu galā. Šādā kontekstā rūpes par savu psihisko veselību var sākt šķist egoistiskas.
Sievietes ar depresiju pētījumā biežāk aprakstīja vainas izjūtu un grūtības apzināties savu emocionālo stāvokli. Sievietes ar trauksmi baidījās apgrūtināt citus ar savām problēmām. Ja depresija un trauksme bija vienlaikus, īpaši nozīmīgas kļuva praktiskās grūtības un ierobežotā palīdzības pieejamība.
Šeit veidojas apburtais loks. Depresija un trauksme pašas par sevi mazina enerģiju, iniciatīvu un spēju organizēt palīdzības saņemšanu. Vienlaikus no sievietes tiek gaidīts, ka tieši viņa atradīs speciālistu, piezvanīs, sagaidīs vizīti, nokļūs līdz ārstniecības iestādei un atradīs, kam pa šo laiku uzticēt bērnu. Jo smagāks ir stāvoklis, jo grūtāk to visu paveikt.
Tāpēc palīdzības nemeklēšanu nevajadzētu automātiski uztvert kā ārstēšanās motivācijas trūkumu. Dažkārt tā ir viena no slimības un nepietiekama atbalsta izpausmēm.
Skrīnings ir sākums, nevis ārstēšana
Latvijā pēcdzemdību periodā medicīniskā uzmanība lielākoties tiek pievērsta bērna veselībai un sievietes fiziskajai atveseļošanai. Arī mātes psihiskā veselība ir būtiska pēcdzemdību aprūpes daļa.
Projektā tika pielāgoti Latvijai piemēroti depresijas skrīninga instrumenti. Tas ir nozīmīgs solis, jo skrīnings var palīdzēt pamanīt risku arī tad, ja sieviete pati vēl neapzinās notiekošo vai par to nerunā. Taču anketa pati par sevi nevienu neizārstē. Pēc pozitīva skrīninga jāseko saprotamam un pieejamam aprūpes ceļam: profesionālam izvērtējumam, informācijai, nosūtīšanai un iespējai saņemt ārstēšanu.
Klīniskajā praksē tas nozīmē, ka nepietiek sievietei pateikt: “Jums vajadzētu vērsties pie psihiatra vai psihologa.” Būtu skaidri jāizrunā:
pie kura speciālista vērsties;
kā un cik ātri iespējams pieteikt vizīti;
kādi palīdzības veidi ir pieejami;
ko darīt, ja stāvoklis pasliktinās;
kā ārstēšanu iespējams savienot ar bērna aprūpi un zīdīšanu;
kurš speciālists turpinās sekot sievietes stāvoklim.
Pētījums rāda, ka palīdzībai būtu jākļūst proaktīvākai. Ģimenes ārstam, ginekologam, vecmātei, psihiatram un psihologam būtu jādarbojas savstarpēji saistītā aprūpes modelī, kurā nav jāpaļaujas tikai uz izsmeltas un nomāktas sievietes spēju pašai orientēties sistēmā. Nozīmīgas var būt arī attālinātas konsultācijas, skaidra informācija vienuviet un atkārtota sazināšanās ar sievieti, kura nav ieradusies uz vizīti.
Par psihisko veselību jārunā jau grūtniecības laikā
Pētījuma rezultāti ir svarīgi arī topošajām māmiņām un viņu ģimenēm. Informāciju par pēcdzemdību depresiju un trauksmi vajadzētu iekļaut dzemdību sagatavošanas kursos līdzās informācijai par dzemdībām, zīdīšanu un jaundzimušā aprūpi.
Topošajiem vecākiem būtu jāzina, kādas emocionālas pārmaiņas pēc dzemdībām var būt gaidāmas, kādas pazīmes var liecināt par psihisku traucējumu un kur Latvijā iespējams saņemt palīdzību. Vēlams jau grūtniecības laikā pārrunāt arī praktisku plānu: kas palīdzēs ar bērna pieskatīšanu, kā tiks sargāts mātes miegs un pie kā ģimene vērsīsies, ja viņas pašsajūta pasliktināsies.
Partnera un tuvinieku atbalsts šajā situācijā nozīmē vairāk nekā ieteikumu “atpūsties” vai vispārīgu piedāvājumu “dod ziņu, ja kaut ko vajag”. Daudz noderīgāka ir konkrēta palīdzība: pieskatīt bērnu, uzņemties sadzīves pienākumus, palīdzēt nokļūt uz vizīti, pamanīt izmaiņas sievietes pašsajūtā un iedrošināt meklēt profesionālu palīdzību.
Arī grūtības uzreiz izjust tuvību ar bērnu nav pierādījums tam, ka sieviete ir slikta māte. Saikne ar bērnu var veidoties pakāpeniski, bet depresija un trauksme šo procesu var apgrūtināt. Savlaicīga palīdzības saņemšana ir rūpes gan par sievieti, gan par bērnu un abu savstarpējām attiecībām.
Ko šis pētījums mums māca?
Šis bija kvalitatīvs pētījums ar nelielu dalībnieču skaitu, tāpēc tas nepasaka, cik bieži katrs šķērslis sastopams visā Latvijā. Tā vērtība ir citur: tas ļauj saprast sieviešu pieredzi un ieraudzīt, kā personiskie, ģimenes un sistēmiskie šķēršļi savstarpēji pastiprina cits citu.
Galvenā atziņa klīniskajai praksei ir vienkārša: nepietiek atpazīt pēcdzemdību depresiju vai trauksmi. Sievietei jāspēj arī reāli sasniegt palīdzību.
Savukārt jaunajām un topošajām māmiņām vēlos uzsvērt: nav jāgaida, līdz kļūst pavisam neizturami. Grūtības pēc dzemdībām nav personiska neveiksme, un vajadzība pēc palīdzības neko nepasaka par sievietes spēju būt labai mātei. Pēcdzemdību depresija un trauksme ir ārstējami stāvokļi, un palīdzības meklēšana ir viena no rūpēm par sevi, bērnu un visu ģimeni.
Avoti:
Zelčāne, E., Mārtinsone, K., Pipere, A., Vende, K., Mestere, A., & Rancāns, E. (2026). Barriers to psychological help-seeking in postpartum women with depression, anxiety, or comorbid conditions: A qualitative exploration. Journal of Psychiatric and Mental Health Nursing. Advance online publication.
https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-mekle-risinajumus-pecdzemdibu-depresijas-aprupes-uzlabosanai
Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.
