Dzelzs deficīts un psihiskā veselība
- Linda Rubene
- 11 hours ago
- 4 min read
Dzelzs deficīts ir viens no biežākajiem uzturvielu deficītiem pasaulē. Parasti tas tiek saistīts ar dzelzs deficīta anēmiju — stāvokli, kad pazeminās hemoglobīna līmenis un asinsainā parādās izmaiņas. Tomēr dzelzs rezerves var būt samazinātas jau pirms anēmijas attīstības. Tas nozīmē, ka cilvēkam var būt normāls hemoglobīns, normāls eritrocītu skaits un kopumā “normāla” asinsaina, bet feritīns — rādītājs, kas atspoguļo organisma dzelzs rezerves — jau var būt zems.
Tieši šī situācija reizēm paliek nepamanīta. Ja cilvēkam ir nogurums, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumi vai nomākts garastāvoklis, bet hemoglobīns ir normas robežās, dzelzs deficīts ne vienmēr tiek apsvērts kā iespējamais līdzfaktors. Taču normāls hemoglobīns vēl nenozīmē, ka dzelzs vielmaiņa organismā ir optimāla.
Kāpēc dzelzs ir svarīga smadzeņu darbībai?
Dzelzs organismā nav nepieciešama tikai hemoglobīna veidošanai un skābekļa transportēšanai. Tā piedalās arī vairākos procesos, kas ir būtiski smadzeņu un nervu sistēmas darbībai. Dzelzs ir iesaistīts enerģijas ražošanā šūnās, nervu sistēmas funkcionēšanā, mielinizācijā un neirotransmiteru sintēzē.
Dzelzs ir nozīmīgs arī dopamīna, serotonīna un noradrenalīna sistēmu darbībā. Šīs sistēmas ir saistītas ar garastāvokli, motivāciju, uzmanību, miegu un spēju regulēt emocijas. Tāpēc bioloģiski ir saprotams, kāpēc samazinātas dzelzs rezerves dažiem cilvēkiem var ietekmēt pašsajūtu arī tad, ja anēmija vēl nav attīstījusies.
Tas nenozīmē, ka dzelzs deficīts automātiski izraisa depresiju, trauksmi vai uzmanības grūtības. Psihiskā veselība ir daudzfaktoriāla, un simptomi parasti rodas vairāku bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru mijiedarbībā. Tomēr dzelzs deficīts var būt viens no šiem faktoriem.
Simptomi, kas var līdzināties psihiskās veselības grūtībām
No psihiatrijas skatpunkta dzelzs deficīts ir svarīgs tāpēc, ka tā simptomi var pārklāties ar depresijas, trauksmes, izdegšanas, UDHS vai miega traucējumu simptomiem. Cilvēks var sūdzēties par izteiktu nogurumu, enerģijas trūkumu, grūtībām koncentrēties, “smadzeņu miglu”, aizkaitināmību, samazinātu stresa noturību, nomāktu garastāvokli vai miega problēmām.
Šādi simptomi nav specifiski. Tie nenozīmē, ka cilvēka psihiskās veselības grūtības noteikti izraisa dzelzs deficīts. Taču, ja cilvēkam vienlaikus ir zems feritīna līmenis, šo atradni nevajadzētu ignorēt. Dzelzs deficīts var pasliktināt pašsajūtu, pastiprināt nogurumu un apgrūtināt atveseļošanos arī tad, ja galvenā diagnoze ir depresija, trauksme vai cita psihiska saslimšana.
Nogurums, “smadzeņu migla” un koncentrēšanās grūtības
Viens no biežākajiem simptomiem dzelzs deficīta gadījumā ir nogurums. Tas var būt pastāvīgs, grūti izskaidrojams un ne vienmēr pāriet pēc atpūtas. Psihiatrijā tas ir īpaši svarīgi, jo nogurums ir arī viens no depresijas, trauksmes traucējumu, hroniska stresa un izdegšanas simptomiem.
Daudzi pacienti apraksta arī sajūtu, ka “galva nestrādā kā agrāk”. Var būt grūtāk lasīt, domāt, koncentrēties sarunā, strādāt ar sarežģītu informāciju vai pieņemt lēmumus. Šīs sūdzības bieži tiek uztvertas kā psiholoģiskas vai ar stresu saistītas, un nereti tā arī ir. Tomēr samazinātas dzelzs rezerves var būt viens no faktoriem, kas šīs grūtības pastiprina.
Līdzīga pārklāšanās var būt arī ar UDHS simptomiem. Dzelzs ir saistīta ar dopamīna sistēmas darbību, tāpēc zems feritīna līmenis dažiem pacientiem var pasliktināt uzmanību, koncentrēšanās spējas un izpildfunkcijas. Tas nenozīmē, ka dzelzs deficīts izraisa UDHS, bet tas var būt viens no faktoriem, kas padara simptomus izteiktākus.
Miegs un nemierīgo kāju sindroms
Dzelzs deficīts var būt saistīts arī ar miega kvalitāti, īpaši nemierīgo kāju sindroma gadījumā. Tas var izpausties kā nepatīkamas sajūtas kājās, vēlme tās kustināt, simptomu pastiprināšanās vakarā vai miera stāvoklī un grūtības aizmigt.
Šis aspekts psihiatrijā ir ļoti nozīmīgs, jo miega traucējumi paši par sevi var pastiprināt depresiju, trauksmi, aizkaitināmību un koncentrēšanās grūtības. Turklāt atsevišķi psihotropie medikamenti, piemēram, daži antidepresanti vai antipsihotiskie līdzekļi, dažiem cilvēkiem var radīt vai pastiprināt nemierīgo kāju simptomus. Tāpēc, ja pacientam ir miega traucējumi un nemierīgo kāju simptomi, feritīna statuss ir viens no rādītājiem, kam vērts pievērst uzmanību.
Biežākie dzelzs deficīta cēloņi
Dzelzs deficīta gadījumā svarīgi ir ne tikai koriģēt deficītu, bet arī saprast, kāpēc tas radies. Biežākos cēloņus var iedalīt vairākās grupās:
Asins zudums. Premenopauzālā vecuma sievietēm viens no biežākajiem iemesliem ir spēcīgas menstruācijas. Dzelzs deficītu var izraisīt arī kuņģa-zarnu trakta asiņošana, piemēram, čūlu, iekaisīgu zarnu slimību vai citu saslimšanu gadījumā.
Palielināta dzlezs nepieciešamība - īpaši attiecas uz grūtniecību, pēcdzemdību periodu, pusaudžu vecumu vai intensīvu fizisku slodzi.
Nepietiekama dzlezs uzsūkšanās. To var ietekmēt celiakija, iekaisīgas zarnu slimības, bariatriskas operācijas, hronisks gastrīts vai citas kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Nepietiekama dzelzs uzņemšana ar uzturu. Tas var notikt ļoti ierobežojošu diētu, ēšanas traucējumu vai nepietiekami sabalansēta uztura gadījumā, īpaši tad, ja uzturā ir maz dzelzs avotu.
Kā dzelzs deficīts parasti tiek koriģēts?
Dzelzs deficīta korekcija ir atkarīga no tā smaguma, simptomiem, cēloņa, panesības un pacienta kopējā veselības stāvokļa. Bieži pirmā izvēle ir iekšķīgi lietojami dzelzs preparāti. Tie var būt efektīvi, bet nereti izraisa kuņģa-zarnu trakta blaknes, piemēram, sliktu dūšu, aizcietējumus, caureju vai sāpes vēderā.
Mūsdienās arvien vairāk tiek apspriesta arī dzelzs lietošana vienu reizi dienā vai katru otro dienu, jo dažiem cilvēkiem tas var uzlabot panesību un uzsūkšanos. Tomēr konkrēto preparātu, devu un lietošanas ilgumu vajadzētu izvēlēties kopā ar ārstu.
Atsevišķos gadījumos nepieciešama intravenoza dzelzs ievade. To var apsvērt, ja iekšķīgi lietojamais dzelzs nav panesams, nav pietiekami efektīvs, ir uzsūkšanās traucējumi vai dzelzs rezerves jāatjauno ātrāk. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka dzelzs deficīta ārstēšana nav tikai “dzelzs lietošana”. Tikpat būtiski ir noskaidrot un, ja iespējams, novērst tā cēloni.
Ko svarīgi atcerēties no psihiataskatpunkta?
No psihiatra skatpunkta galvenais vēstījums ir vienkāršs: normāls hemoglobīns ne vienmēr nozīmē, ka ar dzelzs rezervēm viss ir kārtībā. Ja cilvēkam ir izteikts nogurums, koncentrēšanās grūtības, miega problēmas, nemierīgo kāju simptomi, depresija ar izteiktu enerģijas trūkumu vai UDHS simptomu pastiprināšanās, feritīna līmenis var būt klīniski nozīmīgs rādītājs.
Dzelzs deficīts neizskaidro visas psihiskās veselības grūtības. Tas nav universāls depresijas, trauksmes vai noguruma izskaidrojums. Taču, ja tas ir klātesošs, to nevajadzētu ignorēt. Cilvēks nav sadalīts “psihiskajā” un “fiziskajā” daļā — smadzenes darbojas ķermenī, kur nozīme ir miegam, uzturam, hormoniem, menstruācijām, grūtniecībai, iekaisumam, hroniskām slimībām un laboratoriskajiem rādītājiem.
Rūpes par psihisko veselību dažkārt nozīmē arī ļoti praktisku jautājumu uzdošanu par ķermeņa veselību. Dzelzs deficīts ir viens no piemēriem, kur šī saikne kļūst īpaši redzama.
Atsauces:
Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.
