Estrogēni un psihiskā veselība

Linda Rubene
Nov 27, 2023
3 min read

Updated: Sep 26

Ievads

Estrogēnus bieži dēvē par “sieviešu hormoniem”, kas ir būtiski reprodukcijai, taču to ietekme ir daudz plašāka. Kā neiroaktīvi steroīdi estrogēni tieši ietekmē smadzeņu bioķīmiju, garastāvokli, kognitīvās spējas un stresa regulāciju.

Tā kā estrogēna līmenis dabiski svārstās menstruālā cikla, grūtniecības, pēcdzemdību perioda un menopauzes laikā, šīs hormonālās izmaiņas var radīt augstāka riska periodus psihiskās veselības traucējumu attīstībai. Psihiatrijas pētniecībā arvien biežāk tiek uzsvērta estrogēna nozīme depresijā, trauksmē, kognitīvā funkciju pasliktināšanās gadījumā un arī neiroprotekcijā.

Šajā rakstā aplūkota estrogēnu, īpaši estradiola, loma smadzeņu darbībā un to ietekme uz psihisko veselību dažādos dzīves posmos.

Kas ir estrogēni?

Estrogēni ir steroīdu hormonu grupa, kas ietver:

estradiolu (E2) – galveno un bioloģiski spēcīgāko estrogēnu reproduktīvā vecuma sievietēm,
estronu (E1) – dominējošo estrogēnu pēcmenopauzes periodā,
estriolu (E3) – svarīgāko estrogēnu grūtniecības laikā.

Estradiolu galvenokārt ražo olnīcas, bet to sintezē arī virsnieres, taukaudi un pat smadzenes. Vīriešiem neliels daudzums estradiola rodas sēkliniekos, kur tas piedalās spermas nobriešanā un libido uzturēšanā. Interesanti, ka estradiols ir viens no testosterona aktīvajiem metabolītiem, līdzās dihidrotestosteronam, kas parāda ciešo hormonu savstarpējo saistību abos dzimumos.

Estrogēni un smadzeņu darbība

Estrogēnu receptori (ERα un ERβ) ir plaši sastopami smadzenēs, īpaši hipokampā, amigdālā un prefrontālajā garozā – reģionos, kas atbild par garastāvokli, atmiņu un stresa reakciju.

Estrogēni ietekmē vairākas svarīgas neirotransmiteru sistēmas:

Serotonīns

Palielina serotonīna sintēzi smadzenēs.
Maina receptoru jutību un ekspresiju, regulējot signālu pārraidi.
Ietekmē serotonīna transportētāju aktivitāti, nosakot serotonīna pieejamību sinapsēs.

Šīs izmaiņas ir iesaistītas arī depresijas un trauksmes simptomu norisē un izpausmē.

Dopamīns

Veicina dopamīna sintēzi un atbrīvošanos.
Paaugstina receptoru jutību un skaitu.
Estrogēna deficīts samazina dopamīnerģisko šūnu daudzumu, ietekmējot motivāciju, atalgojuma sistēmu un motorās funkcijas.

Noradrenalīns

Regulē sintēzes enzīmus un izdalīšanos sinapsēs.
Maina receptoru jutību, ietekmējot stresa reakciju intensitāti.
Sniedz neiroprotektīvu efektu, aizsargājot noradrenerģiskos neironus no bojājumiem.

Neiroprotekcija

Estrogēniem piemīt spēcīga neiroprotektīva darbība. Tie palīdz pasargāt nervu šūnas no bojājumiem un deģenerācijas. Tas ir īpaši svarīgi pie slimībām, kas saistītas ar neirodeģenerāciju vai neirālās attīstības traucējumiem, piemēram:

Alcheimera slimība,
Parkinsona slimība,
Tureta sindroms,
uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (UDHS).

Pēc menopauzes, kad estrogēnu līmenis strauji samazinās, šo slimību simptomi sievietēm mēdz pastiprināties, kas liecina par estrogēnu aizsargājošo nozīmi.

Estrogēni un garastāvoklis

Hormonu svārstības dažādos dzīves posmos ir cieši saistītas ar garastāvokļa izmaiņām:

Menstruālais cikls – estrogēna līmeņa svārstības luteālajā fāzē var būt saistītas ar premenstruālā sindroma (PMS) un premenstruāli disforisku traucējumu (PMDT) simptomiem.
Grūtniecība un pēcdzemdību periods – estrogēns būtiski pieaug grūtniecības laikā, bet strauji krītas pirmajās dienās pēc dzemdībām, kas var veicināt pēcdzemdību depresiju.
Menopauze – krasas estrogēna svārstības palielina depresijas un trauksmes risku.

Daži pētījumi rāda, ka hormonu terapija, īpaši transdermāls estradiols, var mazināt garastāvokļa traucējumus. Precīzs mehānisms vēl nav pilnībā izprasts, taču zinātnieki uzsver estrogēna nozīmi neirotransmiteru un smadzeņu plastiskuma regulācijā.

Estrogēni un trauksme

Estrogēnam piemīt prettrauksmes efekts. Pētījumi rāda, ka augstāks estradiola līmenis bieži vien korelē ar zemāku trauksmi un labāku stresa regulāciju. Savukārt zemāka līmeņa periodos (piemēram, pirms menstruācijas vai menopauzes laikā) trauksmes simptomi bieži pastiprinās.

Svarīga ir arī estrogēna ietekme uz stresa hormonu sistēmu (HPA asi) – augstāks estrogēns uzlabo kortizola regulāciju, pasargājot no pārmērīgām stresa reakcijām.

Estrogēni un kognitīvās funkcijas

Estrogēni, īpaši estradiols, būtiski ietekmē atmiņu, uzmanību un augstākās kognitīvās funkcijas. Tie stimulē nervu šūna savienojumu (sinapšu) un nervu šūnu izaugumu (dendrītu) veidošanos hipokampā un prefrontālajā garozā, kas uzlabo smadzeņu plastiskumu.

Pētījumi rāda, ka estrogēna samazināšanās menopauzes laikā var pasliktināt atmiņu un domāšanas procesus. Tāpēc sievietēm pēc menopauzes ir augstāks kognitīvo traucējumu un Alcheimera slimības risks. Tomēr ir arī pierādījumi, ka hormonu aizstājterapijas sākšana menopauzes pārejas laikā var sniegt aizsargājošu efektu, kamēr vēlāk uzsākta terapija šādu efektu nesniedz.

Diskusija

Estrogēna ietekme uz psihisko veselību nav vienāda visām sievietēm. To nosaka vecums, ģenētika, dzīvesveids, veselības stāvoklis un individuālā jutība pret hormonu svārstībām.

Svarīgi atcerēties, ka estrogēnu grupa ir daudzveidīga: pētījumi lielākoties koncentrējas uz estradiolu, bet par estriola (galvenā grūtniecības estrogēna) un estrona (dominējoša menopauzē) ietekmi uz psihisko veselību zināms daudz mazāk.

Apkopojums

Estrogēni ir būtiski ne tikai reprodukcijai, bet arī smadzeņu darbībai.
Tie ietekmē serotonīna, dopamīna un noradrenalīna sistēmas, regulējot garastāvokli, motivāciju un stresa reakcijas.
Estrogēniem ir neiroprotektīva iedarbība, kas samazina neirodeģeneratīvu slimību risku.
Svārstības menstruālā cikla, grūtniecības un menopauzes laikā palielina garastāvokļa traucējumu un trauksmes risku.
Hormonu terapija var būt noderīga atsevišķām pacientu grupām, bet nepieciešama individuāla izvērtēšana un turpmāki pētījumi.

Noslēgums

Estrogēni nav tikai “sieviešu hormoni” – tie ir būtiski smadzeņu darbības regulētāji ar plašu ietekmi uz psihisko veselību. Tie nosaka, kā sievietes izjūt garastāvokli, pārvar stresu, saglabā atmiņu un kognitīvās spējas dažādos dzīves posmos.

Zinātnei turpinot attīstīties, kļūst skaidrs, ka estrogēni ir neatņemama biopsihosociālās pieejas sastāvdaļa psihiatrijā. Nākotnē šīs zināšanas var palīdzēt izstrādāt personalizētas terapijas, kas uzlabos sieviešu psihisko veselību visā dzīves gaitā.