Progesterons un psihiskā veselība
- Linda Rubene
- Dec 1, 2023
- 2 min read
Updated: Sep 22
Ievads
Progesterons ir endogēns steroīdu hormons, kas pieder pie progestagēnu grupas. Tas ir viens no svarīgākajiem sieviešu dzimumhormoniem, kas regulē menstruālo ciklu, nodrošina apaugļošanās procesu un grūtniecības norisi. Progesteronu sintezē virsnieru garoza un dzeltenais ķermenis, bet grūtniecībā šī funkcija pāriet placentai. Papildus reproduktīvajām funkcijām progesterons kalpo kā starpprodukts tādu citu steroīdu hormonu kā estrogēnu, androgēnu un kortikosteroīdu veidošanā, kā arī būtiski ietekmē smadzeņu darbību. Progesterons tiek izmantots arī medicīnā, piemēram, kombinācijā ar estrogēnu kontracepcijā, hormonu aizstājterapijā menopauzes laikā un feminizējošās hormonterapijas ietvaros.
Progesterons un psihiskā veselība
Garastāvokļa regulācija
Viens no nozīmīgākajiem progesterona metabolītiem ir allopregnanolons, kas darbojas kā spēcīgs gamma-aminosviestskābes (GASS) A receptoru modulators. Tas piešķir progesteronam nomierinošu, trauksmi mazinošu un garastāvokli stabilizējošu efektu.
Tomēr hormonu svārstības ne visiem ietekmē vienādi. Dažām sievietēm luteālajā fāzē parādās garastāvokļa svārstības vai depresijas simptomi (piemēram, premenstruālu traucējumu gadījumā). Dažām sievietēm simptomi pasliktinās pēc hormonālās kontracepcijas lietošanas, savukārt citām šī terapija tieši palīdz mazināt garastāvokļa svārstības.
Īpaši straujš progesterona un estrogēna kritums notiek pēc dzemdībām, kas tiek uzskatīts par vienu no faktoriem, kas var veicināt pēcdzemdību depresiju. Pēdējos gados parādījušās jaunas ārstēšanas iespējas – intravenoza allopregnanolona ievade (medikaments breksanolons) un perorālie allopregnanolona analogi (piem., zuranolons). Šie preparāti jau tiek izmantoti pasaulē, taču Latvijā tie pagaidām nav pieejami.
Efekts uz trauksmi un stresu
Progesterons caur GASS-A receptoriem parasti mazina trauksmi un stresu. Dažos pētījumos augstāks progesterona līmenis ir saistīts ar mierīgāku stāvokli un zemāku stresa reaktivitāti. Tomēr dažiem cilvēkiem arī fizioloģiskas svārstības var izraisīt pretēju efektu – paaugstinātu trauksmi vai uzbudinājumu. Tas uzsver individuālās jutības nozīmi.
Kognitīvās funkcijas
Progesterons var ietekmēt arī kognitīvās funkcijas. Piemēram, sievietēm pirmajos gados pēc menopauzes bez hormonu aizstājterapijas augstāks progesterona līmenis ir pozitīvi saistīts ar verbālo atmiņu un vispārējo izziņu. Vecākā vecumā šī saistība vairs nav tik izteikta. Pierādījumi par ietekmi sievietes reproduktīvajā periodā joprojām ir ierobežoti, un lielākā daļa pārliecinošo datu nāk no dzīvnieku pētījumiem. Nepieciešami detalizētāki klīniskie pētījumi cilvēkiem.
Miegs
Progesteronam piemīt sedatīvs efekts, un luteālajā fāzē tā līmenis pieaug, kas var veicināt miegainību. Zems progesterona līmenis ir saistīts ar miega traucējumiem, bezmiegu, nakts svīšanu un miega apnoju, īpaši sievietēm menopauzes laikā. Lai gan progesterona terapija nav pirmā izvēle miega traucējumu ārstēšanā, atsevišķos gadījumos tā var būt noderīga, īpaši, ja miega problēmas saistītas ar hormonālām svārstībām.
Progesterons dažādos dzīves posmos - apkopojums
Menstruālais cikls – luteālajā fāzē progesterona pieaugums dažām sievietēm saistīts ar garastāvokļa svārstībām, citām ar stabilizāciju.
Grūtniecība un pēcdzemdību periods – augsts progesterona līmenis grūtniecības laikā veicina mieru, bet pēkšņs kritums pēc dzemdībām var būt riska faktors depresijas attīstībai.
Perimenopauze un menopauze – progesterona līmenis svārstās un vēlāk ievērojami samazinās, kas var izraisīt miega traucējumus, trauksmi un garastāvokļa svārstības. Hormonu aizstājterapija var palīdzēt, bet rezultāti ir ļoti individuāli.
Noslēgums
Progesterons nav tikai reproduktīvs hormons! Tas būtiski ietekmē smadzeņu darbību, garastāvokli, trauksmi, miegu un kognitīvās funkcijas. Pēdējās desmitgadēs atklājumi par progesterona metabolītu, īpaši allopregnanolona, ietekmi ir pavēruši ceļu jaunām ārstēšanas iespējām, tostarp pēcdzemdību depresijas gadījumā.
Tomēr ietekme uz psihisko veselību ir ļoti individuāla – vienām sievietēm hormonu svārstības nozīmē izteiktus simptomus, citām tās norit nemanāmi. Tas uzsver nepieciešamību pēc personalizētas pieejas un ciešākas sadarbības starp ginekologiem, endokrinologiem un psihiatriem.
Progesterona pētniecība turpinās, un nākotnē iespējams sagaidīt arvien precīzākus risinājumus, kas palīdzēs uzlabot psihisko veselību sievietēm dažādos dzīves posmos.
Atsauces:
