Sieviete ar UDHS – kāpēc tik ilgi nepamanīta?

Lai gan uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ilgi tika uzskatīts par "zēniem raksturīgu traucējumu", pēdējos gados pieaug pētījumu un diagnostikas interese tieši par sievietēm ar UDHS. Aizvien biežāk pieaugušas sievietes atskatās uz savu dzīvi un atklāj, ka grūtības ar koncentrēšanos, haoss domās un nespēja “sakārtoties” nav bijusi neizdošanās vai personības iezīme, bet gan neatpazīts neirālās attīstības traucējums.

Kāpēc meitenes tik bieži paliek bez diagnozes?

Sievietes ar UDHS biežāk nekā vīrieši neizpauž hiperaktivitāti kā "lecīgu uzvedību", bet gan kā iekšēju nemieru, sapņošanu, aizmāršību, emocionālu pārslogošanos, ko viegli sajaukt ar trauksmi vai depresiju. Meitenes bieži ir centīgas un kompensē savas grūtības ar pārmērīgu piepūli, kas rada hronisku izdegšanu vēl pirms pieauguša vecuma. Hormonālie svārstību periodi (menstruācijas, grūtniecība, pēcdzemdību laiks, menopauze) var vēl vairāk pastiprināt UDHS simptomātiku.

Biežākās sūdzības un "sarkanie karogi"

Sievietes bieži vēršas pie ārsta ar sūdzībām par grūtībām koncentrēties, emocionālu nestabilitāti, aizmāršību, hronisku kavēšanos, pārslodzi un sajūtu, ka "kaut kas ar mani nav kārtībā". Ja šīm sūdzībām nav skaidrojuma klasiskos depresijas vai trauksmes rāmjos, un īpaši, ja problēmas ir ilgstošas un jau no bērnības, tas ir pamats veikt UDHS skrīningu.

Kā šobrīd notiek diagnostika?

Lai diagnosticētu UDHS pieaugušajam, nepieciešama psihiatra konsultācija, detalizēta dzīves gājuma intervija, bieži arī strukturēts skrīnings un papildu novērtējums par citām iespējamām diagnozēm. Pieaugušā vecumā var būt grūti atšķirt UDHS no citiem traucējumiem un dažādi traucējumi mēdz pārklāties savā starpā. Līdz ar to diagnostika ir laikietilpīgs process, ko lielākoties nav iespējams paveikt vienas vizītes ietvaros.

Kādi ir riski, ja UDHS netiek diagnosticēts?

Pētījumi rāda, ka neārstēts UDHS var saīsināt dzīves ilgumu pat par vairākiem gadiem, jo tas palielina nelaimes gadījumu, atkarību, depresijas, izdegšanas un pašnāvības risku. Turklāt sievietes, kas gadiem ir dzīvojušas ar neatpazītu UDHS, bieži atzīmē arī zemu pašvērtējumu, kaunu un perfekcionismu, kas vēl vairāk pasliktina psihisko veselību.

Atbalsta iespējas

Diagnostika var sniegt atvieglojumu, jo ļauj sākt piemērotu terapiju, piemēram, psihostimulantus, psihoterapiju (īpaši KBT), dzīvesveida pielāgojumus un sociālo atbalstu. Vairākās valstīs pieejamas arī tieši sievietēm pielāgotas terapijas grupas. Latvijā šī joma vēl ir attīstības ceļā, bet informētība gan sabiedrībā, gan mediķu vidū pakāpeniski pieaug.

Atsauces:

1. Rubene L. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) pieaugušajiem. Ārsts.lv. 2021. [Accessed 2025 May 5]. Available from: https://arsts.lv/jaunumi/linda-rubene-uzmanibas-deficita-un-hiperaktivitates-sindroms-udhs-pieaugusajiem

2. National Institute of Mental Health (NIMH). Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD) – Statistics. National Institutes of Health; 2022. [Accessed 2025 May 5]. Available from: https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd

3. Faraone SV, Biederman J, Mick E. The age-dependent decline of attention deficit hyperactivity disorder: a meta-analysis of follow-up studies. Psychol Med. 2006;36(2):159–165. https://doi.org/10.1017/S003329170500471X

4. Kessler RC, Adler L, Barkley R, et al. The prevalence and correlates of adult ADHD in the United States: results from the National Comorbidity Survey Replication. Am J Psychiatry. 2006;163(4):716–723. https://doi.org/10.1176/ajp.2006.163.4.716

5. Franke B, Michelini G, Asherson P, et al. Live fast, die young? A review on the developmental trajectories of ADHD across the lifespan. Eur Neuropsychopharmacol. 2018;28(10):1059–1088. https://doi.org/10.1016/j.euroneuro.2018.08.001

6. Biederman J, Petty CR, Evans M, Small J, Faraone SV. How persistent is ADHD? A controlled 10-year follow-up study of boys with ADHD. Psychiatry Res. 2010;177(3):299–304. https://doi.org/10.1016/j.psychres.2009.12.010

7. Fredriksen M, Halmøy A, Faraone SV, Haavik J. Long-term efficacy and safety of treatment with stimulants and atomoxetine in adult ADHD: a review of controlled and naturalistic studies. Eur Neuropsychopharmacol. 2013;23(6):508–527. https://doi.org/10.1016/j.euroneuro.2012.07.016

8. Ginsberg Y, Quintero J, Anand E, Casillas M, Upadhyaya H. Underdiagnosis of attention-deficit/hyperactivity disorder in adult patients: a review of the literature. Prim Care Companion CNS Disord. 2014;16(3):PCC.13r01600. https://doi.org/10.4088/PCC.13r01600

Ieteicamas grāmatas papildus zināšanu gūšanai:

• Barkley RA, Benton CM. Taking Charge of Adult ADHD: Proven Strategies to Succeed at Work, at Home, and in Relationships. 2nd ed. Guilford Press; 2021.

• Barkley RA, ed. Attention-Deficit Hyperactivity Disorder: A Handbook for Diagnosis and Treatment. 4th ed. Guilford Press; 2014.

• Nadeau KG, Littman EB, Quinn PQ. Understanding Girls with ADHD: How They Feel and Why They Do What They Do. 2nd ed. Advantage Books; 2015.

• Solden S. Women with Attention Deficit Disorder: Embrace Your Differences and Transform Your Life. Revised and expanded ed. Underwood Books; 2005.

• Steer J, ed. Understanding ADHD in Girls and Women. Jessica Kingsley Publishers; 2021.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.