Trauksme - vai vienmēr kā traucējums?

Trauksme un baiļu sajūta ne vienmēr ir patoloģija. Tās ir sajūtas, kas palīdz mums izdzīvot un ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Tomēr gadījumos, kad šīs sajūtas kļūst pārāk spēcīgas, parādās nevietā un traucē funkcionēt ikdienā, tad varam sākt domāt par patoloģisku trauksmi. Tā ir bieži sastopama un skar vidēji 30% cilvēkus dzīves laikā.

Trauksmes sajūtu ir viegli iedomāties tad, ja iztēlojamies situāciju, kurā mēs mierīgi pastaigātos pa džungļiem un tad pēkšņi nonāktu saskarē ar tīģeri, kas gatavojas mums uzbrukt. Šajā brīdī ķermenis sagatavojas dažādām iespējām – cīnieties, bēgt vai sastingt un izliekties beigtam. Pulss paātrinās, paaugstinās asinsspiediens, lai labāk apgādātu muskuļus ar asinīm. Paātrinās elpošana, lai nodrošinātu organismu ar skābekli. Var šķist, ka trūkst gaisa. Paliek sausa mute, samazinās gremošana, kas izraisa smaguma sajūtu kuņģī un var pat tikt izsaukta vemšana, jo šajā brīdī galvenais nav uzņemt pārtiku, bet gan sevi pasargāt. Var noreibt galva, ko izraisa straujais asiņu pieplūdums smadzenēm. Var parādīties tā saucamā ‘tuneļa redze’ – perifērā redze paliek tumša, lai varētu labāk fokusēties uz to, kas notiek tieši priekšā. Pastiprinās svīšana, lai atdzesētu muskuļus. Ja šādas sajūtas parādās bīstamā situācijā, tad tām ir savs mērķis, kas nodrošina izdzīvošanu.

Problēmas sākas tad, kad šīs pašas sajūtas parādās situācijās, kad cilvēkam teorētiski nedraud fiziskas briesmas, un nav iespējams cīnīties vai bēgt prom. Fiziskās sajūtas var pavadīt nemierīgas domas par ikdienas situācijām, nākotni, iedomātiem un īstiem negatīviem notikumiem. Ja tas atkārtojas bieži un intensīvi, tad šīs sajūtas traucē dzīvot un sasniegt mērķus, darīt ikdienišķas lietas, kuras gribētos. Šajos gadījumos iespējamas dažādas ar trauksmi saistītu psihisko traucējumu diagnozes:

• Ģeneralizēta trauksme (F41.1) – cilvēks jūtas trauksmains visu laiku dažādu iemeslu dēļ vai šķietami bez iemesla

• Panikas traucējumi/panikas lēkmes (F41.0) – pēkšņi intensīvi trauksmes uzplūdi, kuru laikā parādās dažādi fiziski simptomi, kā paātrināts pulss, elpas trūkums, svīšana, galvas reiboņi, un šīs sajūtas kombinējas ar intensīvām bailēm (nomirt, sajukt prātā, zaudēt kontroli pār sevi)

• Agorafobija (F40.0) – bailes atrasties atvērtās un plašās vietās

• Sociāla fobija (F40.1) – bailes atrasties cilvēkos, bailes tikt izsmietam, kritizētam

• Adaptācijas traucējumi (F43.2) – trauksmes un citi simptomi, kas parādās kā reakcija uz lielām pārmaiņām dzīvē (arī grūtniecības iestāšanās vai bērna piedzimšana var būt šīs pārmaiņas)

• Posttraumatiskais stress (F43.1) – trauksme, kas saistīta ar kādu pagātnes notikumu, kuru cilvēks atkārtoti atceras nespējot relaksēties

• Obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42) – uzmācīgas domas un/vai darbības, kuras cilvēks jūt vajadzību izpildīt, lai mazinātu trauksmi.

Augstāk minētajiem simptomiem var pievienoties arī dažādas citas sūdzības, piemēram, par saspringumu muskuļos vai pasliktinātu miegu. Simptomu attīstība var būt dažāda – tie var parādīties gan pēkšņi, gan attīstīties pakāpeniski.

Ar trauksmi saistīti traucējumi nav kaut kas tāds ar ko vienkārši būtu jāsamierinās. Ir pieejamas vairākas iespējas, ko var darīt, lai uzlabotu savu ikdienu. Var palīdzēt dažādas psihoterapijas metodes, kā piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija vai psihodinamiskā terapija. Pieejama arī medikamentoza terapija, kurās izvēle atkarīga no konkrētā cilvēka vajadzībām – eksistē gan medikamenti simptomātiskai trauksmes ārstēšanai, kas darbojas īslaicīgi un var samazināt gan trauksmes fiziskās, gan psihiskās izpausmes, gan arī medikamenti, kuru mērķis ir novērst atkārtotu trauksmes attīstību. Arī dažādi dzīvesveida ieradumi var palīdzēt ar trauksmes simptomu vadīšanu – sabalansēts dienas režīms ar pietiekamu miega daudzumu, fiziskām aktivitātēm un uzturu. Tomēr pirmais solis vienmēr ir vēlme saņemt palīdzību un tās meklēšana.

Video materiāls: https://fb.watch/mPXDqBZBDS/