Bezmiegs un parasimpātiskā nervu sistēma
- Linda Rubene
- Mar 23, 2024
- 4 min read
Updated: Mar 24, 2024
Kas ir bezmiegs?
Bezmiegs ir bieži sastopams miega traucējums, ko raksturo grūtības aizmigt, mošanās nakts laikā vai abi, neskatoties uz iespēju pietiekami gulēt. Šo grūtību rezultātā cilvēks nesaņem savam organismam nepieciešamo miega daudzumnu vai nesasniedz pietiekošu miega kvalitāti. Tas var izraisīt dažādas problēmas, piemēram, nogurumu, aizkaitināmību, koncentrēšanās grūtības un dienas funkcionēšanas pasliktināšanos. Izpratne par miega pamatā esošajiem mehānismiem var sniegt ieskatu efektīvā bezmiega pārvaldībā.
Ir divi galvenie bezmiega veidi:
Primārs bezmiegs: šāda veida bezmiegs rodas neatkarīgi no jebkura cita veselības stāvokļa un bieži ir saistīts ar tādiem faktoriem kā stress, trauksme, slikti miega ieradumi vai vides faktori. Primārais bezmiegs var saglabāties īsu laiku (akūts bezmiegs) vai kļūt par hronisku stāvokli.
Sekundārs bezmiegs: Sekundārais bezmiegs ir saistīts ar medicīniskiem, psihiskiem vai vides faktoriem. Saslimšanas, piemēram, hroniskas sāpes, elpošanas traucējumi, kuņģa-zarnu trakta problēmas vai neiroloģiski stāvokļi, var veicināt sekundāru bezmiegu. Turklāt garīgās veselības traucējumi, piemēram, depresija, trauksme vai pēctraumatiskā stresa traucējumi, var izjaukt miega sistēmu un veicināt bezmiegu. Daži medikamenti, alkohola vai narkotisko vielu lietošana vai miega vides izmaiņas arī var izraisīt arī sekundāru bezmiegu.
Bezmiegu iespējams iedalīts arī akūtā un hroniskā bezmiegā. Akūts bezmiegs ir īslaicīgas miega grūtības, kas ilgst no dažām naktīm līdz dažām nedēļām, ko bieži izraisa tādi faktori kā stress, izmaiņas vidē, slimība vai dzīves notikumi. Akūts bezmiegs parasti izzūd pats, izmantojot stresa mazināšanas paņēmienus, ieviešot regulāru gulētiešanas rutīnu un novēršot akūtos cēloņus. Savukārt, hronisks bezmiegs saglabājas vismaz trīs naktis nedēļā trīs mēnešus vai ilgāk, ko izraisa medicīniski, psihiatriski vai ar uzvedību saistīti faktori. Tas izraisa pastāvīgus miega traucējumus un rada ievērojamus funkcionēšanas traucējumus dienas laikā, piemēram, nogurumu un koncentrēšanās grūtības. Ārstēšana ietver visaptverošu pieeju, tostarp kognitīvi-biheiviorālo terapiju bezmiega ārstēšanai (CBT-I), miega higiēnas uzlabošanu, citu saslimšanu un traucējumu, kas veicina bezmiegu, novēršanu un dažos gadījumos medikamentu terapiju ārsta vadībā.
Cilvēki ar bezmiegu sevi parasti raksturo kā saspringtus, nemierīgus, noraizējušos, vai nomāktus pirms gulētiešanas, un it kā viņu domas ‘skraidītu uz visām pusēm’. Hroniski neizgulējies cilvēks bieži prāto par to, vai šonakt saņems pietiekami daudz miega, par dažādām personīgām problēmām, savu veselības stāvokli un pat nāvi – visas šīs sajūtas veicina trauksmi un it nemaz nepalīdz iemigšanai. Izteikti sliktā pašsajūta un smagais stāvoklis var novest arī pie tā, ka cilvēks cenšas pašārstēties uzņemot alkoholu, kas lai gan īstrermiņā veicina iemigšanu, pasliktina miega kvalitāti un veicina sliktāku ilgtermiņa funkcionēšanu, kaitējot organismam. No rīta cilvēki ar bezmiegu bieži ziņo, ka jūtas fiziski un garīgi noguruši; dienas laikā viņi jūtas nomākti, noraizējušies, saspringti, aizkaitināmi un pārņemti ar fokusēšanos uz sevi un savām sajūtām. Bezmiega kopējie simptomi sevī ietver:
Grūtības aizmigt naktī;
Biežu pamošanās nakts laikā;
Grūtības atgriezties miegā pēc pamošanās naktī;
Pārāk agra mošanās no rīta
Neatjaunojošs miegs (nav atsvaidzinošas sajūtas pēc pamošanās)
Dienas nogurums vai miegainība
Aizkaitināmība, garastāvokļa traucējumi vai koncentrēšanās grūtības
Funkcionēšanas grūtības darbā vai skolā
Saspringuma tipa galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu simptomi vai citas fiziskas sūdzības.
Bezmiegs var būtiski ietekmēt vispārējo veselību un labsajūtu, ja to neārstē. Hronisks bezmiegs ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar citiem veselības stāvokļiem, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanos, diabētu un garīgās veselības traucējumiem.
Viena no lietām, kas var palīdzēt risināt ar bezmiegu saistītos jautājumus ir izpratne par parasimpātiskās nervu sistēmas darbību miegā. Tā sniedz vērtīgu ieskatu relaksācijas veicināšanā, stresa pārvaldībā, miega vides optimizēšanā, miega traucējumu identificēšanā un vispārējās veselības un labklājības uzlabošanā.
Parasimpātiskā nervu sistēma (PNS) un miegs
Veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma (ANS) ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas ir atbildīga par gribai nepakļautu ķermeņa funkciju regulēšanu, piemēram, sirdsdarbības ātrumu, gremošanu, elpošanas ātrumu, acu zīlīšu reakcijām un seksuālo uzbudinājumu. Tā darbojas lielā mērā bez apzinātas piepūles, saglabājot iekšējo homeostāzi un reaģējot uz izmaiņām ķermeņa vidē. Autonomā nervu sistēma regulē arī ķermeņa funkcijas, kas saistītas ar miegu. ANS sastāv no divām galvenajām daļām: simpātiskās nervu sistēma (SNS) un parasimpātiskās nervu sistēma (PNS). SNS ir saistīta ar ķermeņa cīņas vai bēgšanas (fight or flight) reakciju, savukārt PNS veicina relaksāciju un atjaunošanos (pazīstama arī kā ‘rest and digest’ jeb atpūtas un gremošanas reakcija), spēlējot izšķirošu lomu miega uzsākšanā un uzturēšanā.
Aizmigšanas mehānisms
Aizmigšana ietver dažādu fizioloģisko procesu sarežģītu mijiedarbību, kur PNS ir galvenā loma. Šeit ir sniegts vienkāršots pārskats par to, kā notiek aizmigšana:
Relaksācijas reakcija
Gatavojoties miegam, PNS kļūst arvien aktīvāka, veicinot relaksācijas stāvokli visā ķermenī. Sirdsdarbības ātrums samazinās, muskuļi atslābinās un asinsspiediens pazeminās, radot labvēlīgu vidi miega uzsākšanai.
Neirotransmiteru izdalīšanās
Smadzenēs PNS izraisa neirotransmiteru, piemēram, serotonīna un gamma-aminosviestskābes (GASS) izdalīšanos. Šie neirotransmiteri palīdz regulēt garastāvokli un izraisa miera un miegainības sajūtu, atvieglojot pāreju no nomoda uz miegu.
Kortizola nomākšana
Kortizols, ko bieži dēvē par stresa hormonu, parasti ir paaugstināts nomoda un stresa periodos. Tomēr, kad PNS kļūst aktīvāka vakara laikā, kortizola līmenis samazinās, ļaujot jūsu ķermenim nonākt relaksācijas stāvoklī, kas veicina miegu.
Gremošanas veicināšana
PNS arī stimulē gremošanu un barības vielu uzsūkšanos, kas var veicināt relaksācijas un komforta sajūtu pirms gulētiešanas. Izvairīšanās no smagām un lielām maltītēm pirms gulētiešanas var palīdzēt atbalstīt šo procesu un uzlabot miega kvalitāti.
Ķermeņa temperatūras regulēšana
PNS spēlē lomu ķermeņa temperatūras regulēšanā, kas dabiski samazinās kā daļa no ķermeņa miega un nomoda cikla. Atvēsināšana veicina miegainību un palīdz organismam signalizēt, ka ir pienācis laiks gulēt.
Savā ikdienā ieviešot paradumus, kas veicina un atbalsta PNS nevis darbojas tai pretēji, piemēram, izveidojot stabilu gulētiešanas ritmu, samazinot savu stresa līmeni un radot mierīgu miega vidi, cilvēks var bruģēt ceļu atjaunojošam miegam un katru rītu pamosties spirgtāks. Tāpēc ir ikdienā svarīgi ievērot miega higiēnas pamatprincipus, kas atbalsta veselīga miega veidošanos.
Avoti:
