Instrumenti depresijas un trauksmes skrīningam
- Linda Rubene
- Nov 14, 2023
- 2 min read
Updated: Mar 14, 2024
Psihiatriskās palīdzības sniegšanas procesā iespējams izmantot dažādus instrumentus simptomu skrīningam un smaguma pakāpes izvērtēšanai. Neviens no šiem skrīninga instrumentiem neaizstāj zelta standartu – izglītota speciālista izvērtējumu, taču tie var būt kā palīdzošs rīks, lai sniegtu norādi par to, ka šāda speciālista konsultācija būtu nepieciešama un tādējādi veicināt pacientu ātrāku palīdzības saņemšanu.
Latvijā šobrīd (2023. gada nogalē) depresijas un trauksmes līmeņa izvērtēšanai ir iztulkoti un validēti 2 instrumenti –
PHQ-9 (Patient Health Questionaire-9) - 9 jautājumi, kas palīdz izvērtēt depresijas simptomus (ir pieejams arī īsāks šīs aptaujas variants PHQ-2, kas ietver tikai 2 no jautājumiem)
GAD-7 (General Anxiety Disorder-7) – 7 jautājumi, kas palīdz izvērtēt trauksmes simptomus
Ko nozīme tas, ka šie testi ir validēti? Tas nozīmē, ka šie instrumenti ir ne tikai iztulkoti, bet arī pētījumu ietvaros pārbaudīti un pielāgoti Latvijas populācijai. Līdz ar to ir pierādīts, ka pieejamais tulkojums gan latviešu, gan krievu valodā arī Latvijas populācija spēj norādīt uz trauksmes un depresijas simptomu smaguma pakāpi. Bez šādas validācijas mēs nevaram būt droši par to vai izmantotie jautājumi un to formulējums ir derīgs arī Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem.
Saite uz pētījumu par PHQ-9 – https://annals-general-psychiatry.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12991-018-0203-5
Saite uz pētījumu par GAD-7 - https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/36276320/
Pēcdzemdību depresijas skrīningam un smaguma pakāpes izvērtējumam pasaulē viens no visbiežāk izmantojam instrumentiem ir Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (EPDS). Arī Latvijā ir pieejams šis skalas tulkojums, kas iepriekš jau ir uzmantots vairākos pētījums (piemēram, psiholoģes Diānas Zandes pētījumā par depresijas simptomiem vecākiem grūtniecības laikā un pēc dzemdībām vai manā pētījumā par depresijas un trauksmes biežumu pēc dzemdībām sievietēm ar iepriekšējām psihiskām saslimšanām), taču šī skala Latvijas populācijai līdz šim nav validēta. Viens no iemesliem, kāpēc šī validācija būtu nepieciešama, jo pēc citu valstu pētījumu datiem ir redzams, ka robeža, kas punktos tiek novilkta, lai norādītu uz depresijas simptomu apjomu, kas var liecināt par saslimšanu mēdz atšķirties dažādās populācijās. Otrs acīmredzamais iemesls ir tāds, ka būtu vispār nepieciešams izvērtēt vai šie tulkojumi ir piemēroti Latvijas populācijai. Validācijas neesamība, gan nenozīmē to, ka EPDS jau šobrīd nevarētu izmantot kā papildus informatīvu rīku, kad izvērtējam pacientu ar iespējamiem depresijas simptomiem pēcdzemdību periodā. Šis var būt atbalsts, lai specifiskāk novērtētu depresīvus simptomus, kas atbilst pēcdzemdību periodam.
Augstāk norādītās ir validētās skalu versijas Latvijā, tās ir brīvpieejas, taču zemāk ir validācijas publikācijas, uz kurām ir jāatsaucas izmantojot šos instrumentus Latvijā. Tajās ir arī norādīti “cut of scores” Latvijai katrai valodai:
PHQ-9 - Rancans, E., Trapencieris, M., Ivanovs, R., Vrublevska, J. (2018). Validity of the PHQ-9 and PHQ-2 to screen for depression in nationwide primary care population in Latvia. Ann Gen Psychiatry, 17, 33. doi:10.1186/s12991-018-0203-5
GAD-7 - Vrublevska, J., Renemane, L., Kivite-Urtane, A., & Rancans, E. (2022). Validation of the generalized anxiety disorder scales (GAD-7 and GAD-2) in primary care settings in Latvia. Frontiers in Psychiatry, 13, 1-10. [972628]. https://doi.org/10.3389/fpsyt.2022.972628
EPDS skala ir pieejama šeit: 21. lapā https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18309/download?attachment
Neviena šī testa rezultāts nav izmantojams par pamatu klīniskās diagnozes apstiprināšanai, tādēļ nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai stāvokli izvērtētu sīkāk!



