Kafija un mūsu veselība
- Linda Rubene
- Mar 9, 2024
- 2 min read
Updated: Mar 11, 2024
Kafija ar savu bagātīgo aromātu un uzmundrinošo garšu jau sen ir bijusi kas vairāk nekā tikai rīta rituāls — tā ir daļa no rutīnas kas dziļi iesakņojusies mūsu ikdienas dzīvē un sociālajā struktūrā. Taču kas īsti notiek mūsu organismā, kad uzņemam kafiju, un kā tas ietekmē mūsu veselību?
Kafija un kofeīns
Kafija satur kofeīnu un darbojas stimulējošā veidā, kas nozīmē, ka tā palielina smadzeņu un pārējās nervu sistēmas aktivitāti. Kafijā ir aptuveni 40 mg kofeīna uz 100 g kafijas, savukārt melnajā tējā apmēram 20 mg kofeīna uz 100 g melnās tējas. Lielākā daļa pieaugušo var droši patērēt aptuveni 400 miligramus kofeīna dienā. Šis daudzums ir apmēram tas, ko iegūst, izdzerot četras līdz piecas vidēja izmēra kafijas tases. Tas ir tipiski drošs daudzums, taču ir daudz atšķirību tajā, cik daudz kofeīna konkrētais indivīds var panest. Pazīmes, ka kofeīns ir uzņemts pārāk daudz: trīce, ažitācija, problēmas ar miegu, galvassāpes, reibonis, strauja sirdsdarbība, dehidratācija. Kofeīna efektu parasti var sajust apmēram stundas laikā pēc uzņemšanas. Tā pusizvades periods (laiks, kad apmēram puse no uzņemtās vielas ir izvadījusies no organisma) ir aptuveni 4-6 stundas.
Kafijas ietekme uz cilvēka organismu
Kofeīns ķermenī palielina arī hormonu kortizola un adrenalīna izdali. Kofeīns saistās ar adenozīna receptoriem, kas savukārt bloķē adenozīna saistīšanos ar šiem receptoriem. Adenozīns ir viena no ķīmiskajām vielām, kas cilvēkam liek justies miegainam. Adenozīna receptoru bloķēšana netieši ietekmē neirotransmiteru, piemēram, norepinefrīna, dopamīna, acetilholīna, serotonīna, glutamāta un gamma-aminosviestskābes (GABA) izdalīšanos. Arī melatonīna līmenis organismā samazinās, kad tiek uzņemts kofeīns. Līdz ar to ir saprotami kofeīna pozitīvie efekti uz ķermeni – tas samazina miegainību, sniedz lielāku enerģijas un fokusa sajūtu un var uzlabot garastāvokli un kognitīvās funkcijas. Taču tajā pašā laikā kofeīns var palielināt trauksmes sajūtu, palielināt sirdsdarbību, traucēt miegu, ja tas uzņemts pārāk vēlu dienas laikā, un tam ir atkarību izraisošs potenciāls, kura rezultātā cilvēki var izjust abstinences simptomus nesaņemot ierasto kofeīna devu – galvassāpes, depresijas simptomus, grūtības koncentrēties, aizkaitināmību. Kafija rūgtā garša ir saistīta arī ar palielinātu kuņģa skābes līmeni, kas savukārt var pasliktināt kuņģa atviļņa slimības (GERS) norisi. Kofeīns darbojas arī kā diurētiķis, kas nozīmē, ka tas veicina urināciju, līdz ar to var palielināt arī dehidratācijas iespēju – jāņem vērā, ka kafijai un citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem nevajadzētu būt vienīgajam šķidrumam, ko cilvēks uzņem dienas laikā.
Kafija un socializēšanās
Kafija un tēja jau izsenis ir kļuvuši arī kā dzērieni, kas palīdz socializēties. Ir zināms ka pozitīvi sociālie kontakti labvēlīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību. Malkojot savu iecienīto dzērienu cilvēki pavada laiku kopā, veicinot attiecības un patīkamas sarunas. Sarežģītajā cilvēku mijiedarbības kafija var palīdzēt vienot smieklu mirkļus, informācijas apmaiņu, saiknes uzturēšanu un kopīgu pieredzi. Tāpēc nākamreiz, kad kopā ar draugiem vai paziņām pulcējaties pie kūpošas krūzes, veltiet laiku, lai novērtētu ne tikai garšu, bet arī saites, kuras tā palīdz izveidot. Pasaulē, kas ir piepildīta ar steigu un burzmu, neaizmirsīsim vienkāršo prieku, ko sniedz kopīga kafija un jēgpilnu sociālo attiecību veicināšana.
Avoti:
