UDHS un auto vadīšana

Raksts balstīts uz datiem no 10. Pasaules UDHS kongresa, Prāgā, Čehijā, 2025. gada 8.-11. maijā

Pieaugušajiem ar UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu) ir ievērojami paaugstināts risks satiksmes pārkāpumiem, ceļu satiksmes negadījumiem un traumām. Konferencē prezentētie pētījumi, tai skaitā reāllaika uzraudzība, reģistra dati un simulācijas pētījumi, apliecina nepieciešamību klīniski izvērtēt vadīšanas riskus šajā populācijā un norāda uz farmakoterapijas potenciālu šo risku mazināšanā.

Galvenie epidemioloģiskie secinājumi

Multisite Multimodal Treatment Study of ADHD (MTA; Hechtman et al.) rezultāti parāda, ka pieaugušajiem ar bērnībā diagnosticētu UDHS ir biežākas pārkāpumu epizodes, agresīvāka vadīšana, biežāka mobilo ierīču lietošana pie stūres un ievērojami vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā kontroles grupā. Visaugstākais negadījumu biežums tika novērots tiem, kam UDHS simptomi saglabājās pieaugušā vecumā (t.s. "persisters").

Zviedrijas reģistra pētījumā (Chang et al., JAMA Psychiatry, 2014), kurā tika iekļauti vairāk nekā 17 000 pieaugušo ar UDHS, tika konstatēts 2.1–2.5 reizes augstāks nopietnu satiksmes negadījumu risks vīriešiem un sievietēm ar UDHS. Pēc korekcijas par komorbiditāti, psihotropo zāļu lietošanu un kriminālām epizodēm, risks joprojām saglabājās būtiski paaugstināts.

Svarīgākais secinājums: ārstēšana ar stimulantiem ievērojami samazināja negadījumu risku. Stimulantu lietošana bija saistīta ar 62–74% mazāku risku ceļu satiksmes negadījumiem, bet motociklistiem – pat ar 90% riska samazinājumu (HR = 0.10).

Dienvidkorejas kohortas pētījums (Ahn et al., Frontiers in Psychiatry, 2024) papildināja šo pārskatu, parādot, ka pieaugušajiem ar UDHS ir būtiski augstāks risks dažādām traumām (lūzumi, apdegumi, iekšēji bojājumi). Ilgstoša ārstēšana ar metilfenidātu (>3 mēneši) samazināja kopējo traumu risku (HR = 0.47), bet atomoksetīns uzrādīja mazāk konsekventu efektu.

Simulācijas dati un terapijas ietekme

Simulācijas pētījumos tika novērots, ka neārstēti UDHS pacienti pieļauj vairāk kļūdu "zemas kognitīvās slodzes" apstākļos, piemēram, sadursmēs no aizmugures. Pētījumā izmantotā medikamenta Dyanavel XR (amfetamīna sāls) ievadīšana uzlaboja reakcijas laiku un bremzēšanas spēku, kas liecina par pozitīvu ietekmi uz vadīšanas drošību.

Kādas bija rekomendācijas no lekcijas?

• Ikdienas praksē būtu svarīgi novērtēt, UDHS ietekmē cilvēka spēju droši piedalīties ceļu satiksmē. Tas palīdzētu savlaicīgi pamanīt riskus un nodrošināt atbilstošu atbalstu.

• Ilgstoša ārstēšana ar stimulējošiem medikamentiem būtiski samazināja traumu un satiksmes negadījumu risku prezentētajos pētījumos, tāpēc medikamentoza terapija būtu jāapsver ne tikai kā iespēja uzlabot veselību, bet arī drošību ikdienas dzīvē.

  
  

Atsauces

• Chang, Z., et al. (2014). Serious transport accidents in adults with ADHD and the effect of medication: a population-based study. JAMA Psychiatry, 71(3), 319–325. https://doi.org/10.1001/jamapsychiatry.2013.4174

• Hechtman, L., et al. (2016). Functional adult outcomes 16 years after childhood diagnosis of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: MTA results. Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry, 55(11), 945–952. https://doi.org/10.1016/j.jaac.2016.07.774

• Ahn, J., et al. (2024). Increased risk of injury and adult ADHD and effects of pharmacotherapy: a nationwide longitudinal cohort study in South Korea. Frontiers in Psychiatry. https://doi.org/10.3389/fpsyt.2024.1453100

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavota ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru.