UDHS ārstēšanas pārtraukumi pieaugušajiem

Balstīts uz 10. Pasaules UDHS kongresā (Prāga, 2025) prezentēto materiālu

UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) nav tikai bērnības traucējums. Apmēram 1/3 bērnu, arī pieaugušā vecumā saglabājas pietiekoši daudz simptomu, lai pilnībā vēl atbilstu UDHS diagnostiskajiem kritērijiem. Medikamentoza ārstēšana var būt būtisks atbalsts, lai uzlabotu ikdienas funkcionēšanu – darbā, attiecībās, ģimenē. Bet kā ir ar ārstēšanas pārtraukumiem?

Kas ir “medikamentu brīvdienas”?

Tā sauktās “drug holidays” jeb medikamentu pārtraukumi tiek plašāk izmantoti bērniem, bet arvien biežāk par tiem domā arī pieaugušie – īpaši pēc vairāku gadu ilgas ārstēšanas. Šādu pārtraukumu mērķi var būt dažādi:

• samazināt blakusefektus (piemēram, apetītes zudumu, bezmiegu),

• pārbaudīt, vai medikamenti vēl ir nepieciešami,

• izvērtēt, vai izveidojusies tolerance (zudusi iedarbība),

• vai vienkārši dot sev pauzi.

Ko rāda pētījumi?

Lai gan pētījumu skaits par pieaugušajiem ir ierobežots, metaanalīze (Tsujii u.c., 2020) rāda, ka simptomu pasliktināšanās pēc pārtraukuma ir bieža – koncentrēšanās spējas, impulsu kontrole un plānošana bieži atgriežas iepriekšējā līmenī. Taču daži cilvēki spēj saglabāt funkcionēšanu, pielāgojoties ar citiem resursiem – struktūru, atbalstu vai terapiju.

Ko saka vadlīnijas?

Austrālijas UDHS vadlīnijas (AADPA, 2024) iesaka ārstēšanu pārskatīt vismaz reizi gadā. Ja pacients jūtas stabils, nav nozīmīgu simptomu, un nav citu traucējumu (piemēram, trauksmes vai depresijas), ārstēšanas pārtraukums var būt viens no variantiem – bet tikai ciešā sadarbībā ar ārstu.

Daži ārsti izmanto īsus pārtraukumus (piemēram, 7 dienas), lai saprastu, vai pēc tam zāles strādā labāk. Tomēr šāda pieeja balstās uz pieredzi, nevis stingriem pētījumiem.

Citas autoritātes, piemēram, REACH Institute vai Cleveland Clinic, iesaka pārtraukumus tikai zemākas slodzes periodos (atvaļinājums, brīvdienas), un vēlams ne tad, ja priekšā ir plānoti izaicinājumi – darba maiņa, studijas, svarīgi dzīves notikumi.

Kā tiek plānotas “medikamentu brīvdienas”?

Apsverot ārstēšanas pārtraukumu, parasti tiek ņemti vērā vairāki faktori:

• Medikamentu pārtraukšana notiek ārsta vai psihiatra uzraudzībā, jo patstāvīga medikamentu atcelšana var būt saistīta ar risku.

• Cilvēki mēdz izvērtēt savus mērķus – piemēram, vai pārtraukums tiek apsvērts blakusefektu dēļ, vai lai noskaidrotu, vai ārstēšana joprojām ir nepieciešama.

• Nereti tiek izstrādāts plāns, kā rīkoties gadījumā, ja simptomi atgriežas, kā arī noteikts uzraudzības mehānisms.

• Tuvinieku līdzdalība var palīdzēt, jo viņi bieži pamana pārmaiņas uzvedībā vai pašsajūtā ātrāk nekā pats cilvēks.

• Par pārtraukuma laiku tiek domāts rūpīgi – piemēram, tas parasti netiek plānots periodos ar augstu emocionālo vai profesionālo slodzi.

Kopsavilkums

Pārtraukumi medikamentozai ārstēšanai var būt noderīgi, bet tikai tad, ja tie tiek veikti pārdomāti un profesionāla uzraudzībā. Pieaugušajiem ar UDHS nav "viena pareizā ceļa" – katrs gadījums ir unikāls. Svarīgākais ir saprast, kas darbojas konkrētajam cilvēkam, un nebaidīties runāt ar ārstu par šiem jautājumiem.

Atsauces

• Tsujii, N., Okada, T., Usami, M., Kuwabara, H., Fujita, J., Negoro, H., Kawamura, M., Iida, J., & Saito, T. (2020). Effect of continuing and discontinuing medications on quality of life after symptomatic remission in attention-deficit/hyperactivity disorder: A systematic review and meta-analysis. The Journal of Clinical Psychiatry, 81(3), 19r13015. https://doi.org/10.4088/JCP.19r13015

• Austrālijas UDHS vadlīnijas (AADPA, 2024): adhdguideline.aadpa.com.au

• REACH Institute: thereachinstitute.org

• Cleveland Clinic: clevelandclinic.org